labi, ka esi palikusi tepat

vot vot.

Ai, labi, ka viss labi beidzās, vārdiem nevar izteikt. Kad tev atnāks vārdi atpakaļ, pasaki vis paldies

nu vārdos jau teicu, un par spasaķeļu un spasiķeļu saucu. un tā joprojām.
bet saproti, ir tāda sajūta, ka vēl nav pateikts līdz galam tāds LIELS :)

Paldies kaimiņam arī no manis. Ļoti

aha. man gan liekas, ka viņš nemaz neaptvēra, cik lielā bezcerā es biju iekļuvusi.
lai gan pie krasta pats teica: dumal ņeviberjomsja. jo es biju netransportabla, mani nesa prom. un mums ļoti veikli sanāca stāvēt uz vietas vai virzīties tuvāk vēl lielākam dziļumam, kur manas īsās kājas dubenu vairs nekacētu. a uz seklumu nikādi. fuj.

mīļo lemurinke!

dura, ne lemurinke. lien straumē un tad brēc, ka netiek malā.

Biju sestdien ar kajaku Gaujā Valmierā . Ūdens bija liels, straujš, bīstams. Bija bailīgi, upes vidū lielajā straumē nemaz nelīdu, tik gar maliņu pašu. Lai gan ir iemaņas tikt galā ar straumi..

es tak vakar, nē nu jau aizvakar, arī pie pašas maliņas, metru no krasta, varbūt pusotru, tā uz vietas plunčājos un straumē nelīdu ni un ni.
ej nu saproti, kas par stulbumu uznāca un kurš širmis aizvērās.

cik labi, ka tu pati to uzrakstīji, citādāk tas būtu mans komentārs, kas nebūtu smuki :D

labi, ka ir tādi glābēji, un labi, ka tu esi dzīva un viss ir labi.

aha, aha, aha.
es tak parasti, vismaz līdz šim, pie/uz ūdeņiem esmu izturējusies saprātīgi. laikam karstumdūriens vainīgs. :)
drīkst, es te vēlreiz izmantošu iespēju nosaukt sevi par duru? :)

gandrīz katram tāda reize dzīvē bijusi, tavējā tik tā vēlu, tādēļ izskatās gandrīz nepiedienīgi :D
nekas, tagad galvenais nekļūt par zaķpastalu, kas no ūdens baidās :)

es nolēmu to nepieļaut un jau šovakar (tas ir, nu jau vakarvakar) pēc skrējiena iedzinu sevi upē noskaloties.
ēēē, metru no krasta. tā prātīgi. tur, kur laipu var sakampt.
katrā ziņā sviedrus noskaloju, ūdens bija dievīgs, upe nebija naidīga (lai gan vidū tikpat strauja), un gandrīz pilnmēness rozā mākoņos bija viscaur no cukura.
un tad es tā tur veņķelējos uz vietas pa piekrasti un domāju, cik viss ir skaisti un jocīgi.
nu, skaidrs, ka peldēt es īsti nemāku. un šaubos vai iemācīšos. turpināšu nodarboties ar plučāšanos.

ah. peldēt gar krastu ir kā joga, peldēt dziļumā - tas ir fitness, pirmajā ir kaut kas apcerīgs un garīgs, bet otrajā tik spēks, slodze, izturība un fiz. rezultāts :)

paldies dievam

aha.

amen to dat! and a women. ;)
welkam bak!

Labi, ka ir tāds "gandrīz". Šādos gadījumos labi saprotu nešpetnos vectēvus, kuri savas mazmeitas - superpeldētājas liek uz ceļa un ar bērza žagariem ierāda, ka dzīve šaipus ūdens arī ir skarba, bet ar gana daudz skābekļa.

Kaimiņam paldies. Pie reizes - Budam, Višnu, Allaham un citiem jahvēm.

daudz netrūka, lai tēvs būtu mani nopēris, kad pārnācu un izstāstīju.
vismaz viņš bija skarbs vārdos. divreiz. a tēvs ir tāds, kas parasti neko daudz nesaka, kur nu vēl skarbi. vienvārdsakot, uzskatīsim, ka es ar žagariem dabūju.

Viss labs, kas labi beidzās. Bet neeksperimentē tā vairs lūdzama. Par pateicību...tu taču būtu darījusi to pašu.:)
Esmu slīkusi sīka būdama. Un tagad ar pietāti izturos pret Gauju.:)Un viņas nelīdzeno gultni.:)

Paldies visiem, kas nosargāja, bet šitā vairs nedari, mīļo lemurink.

!!!

ak vai :( un ak, vai:) !

labi, ka viss labi ir beidzies! Un no manis arī paldies visiem glābējiem!

nu vāks! prieks, ka esi starp mums! tā sajūta ...būs kādu brīsniņu. bet paldies pasaki gan visiem, arī Viņam Tur Augšā
skauju

no tiesas nodrebēju :*

Vaidieniņ. Labi, ka viss beigās labi.

paldies Dievma, ka viss labi

Mīļais draugs, iztricināji līdz sirds dibinam. Oi. Vai. Paldies augstajām varām.