- 9.7.14 02:06
-
es nolēmu to nepieļaut un jau šovakar (tas ir, nu jau vakarvakar) pēc skrējiena iedzinu sevi upē noskaloties.
ēēē, metru no krasta. tā prātīgi. tur, kur laipu var sakampt.
katrā ziņā sviedrus noskaloju, ūdens bija dievīgs, upe nebija naidīga (lai gan vidū tikpat strauja), un gandrīz pilnmēness rozā mākoņos bija viscaur no cukura.
un tad es tā tur veņķelējos uz vietas pa piekrasti un domāju, cik viss ir skaisti un jocīgi.
nu, skaidrs, ka peldēt es īsti nemāku. un šaubos vai iemācīšos. turpināšu nodarboties ar plučāšanos.