Pēdējo dienu izvilkumi no Dzenbudisma, psiholoģijas, pārdomas par Makrobiotiku, iedziļināšanās citātos un citās mācībās etc., - tie nav vienkārši tāpat - visos esmu atradusi ko savu, tāpat kā piemeklējusi sapratne, ka tā jau daļēji dzīvoju, jo iekšēji tā esmu jutusi, ka jādzīvo. Tās ir mazas atblāzmiņas no manām sajūtām, kas nosauktas nosaukumos, kuri patiesībā man neko nedod un nenozīmē.
Ideja ir pavisam vienkārša - jo vairāk tu apgūsti, jo vairāk saproti, ko tieši izvēlēties kā savu. Nekad nebūšu vienas konkrētas mācības fanātiska piekritēja, nekad akli neticēšu visam, ko kāds līderis man norādīs, jo no katra paņemu tikai to, kas piederīgs un tuvāks šķiet man individuāli. Katrā mācībā ir sava daļa tainības, jo taisnības šajā pasaulē ir ļoti daudz. Tāpat es visu mūžu, iespējams, nodzīvošu meklējot, un atkal meklējot jaunu un jaunu pieeju, jo katra dzīves situācija ir citādāka, un vienu un to pašu ne vienmēr var pielietot, meklējot risinājumu.
Tieši tāpēc man nepatīk demagoģija. Nepatīk fanātisms. Un nepatīk akla uzticēšanās.
Vajag meklēt vidusceļu. Savējo.