Velns nav melns
Es te šodien domāju par saviem pēdējo dienu skumju ierakstiem.. un to, ka sen es neesmu bijusi tik patiesa dzīvē & cibā. Es sev nemeloju, es neizliekos, es nebaidos pateikt, ka man reizēm var būt arī ne tik ļoti labi, bet citreiz vairāk kā feini. Un varbūt tieši tāpēc aizvien mazāka kļūst nepieciešamība rakstīt zem atslēgām.
Ikdienā man gribas smaidīt & ja tā nebūtu, diez vai es te liktu milzum daudz saulainu bilžu. Tā lūk, briedīši!