Aizdomājos par milzīgajām dāvanām. Nu tām visām mašīnām un sekcijām un mājām. Visam pamatā jau tas fakts, ka viena mana paziņa ir tikusi pie mašīnas tieši šāda veidā. Un tad atcerējos vienu patiesi skaistu skatu: netālu no Dailes teātra dzīvojamām mājām toreiz stāvēja mašīna apsieta ar milzu sarkanu lentu. Tādu patiešām MILZU. Kā filmās rāda. Un tad es iztēlojos skatu: vīrs atnāk mājās un saka sievai, lai paskatās pa logu. Un viņa ierauga sārto lentu nevis domā, kas tieši viņai jāskatās.. Un kā lai zina, kura no tām visām mašīnām, kas noparkotas, ir jāskata?? Nē, Kā lai zin, uz ko vispār ir jāskatās??? Bet te - milzīgs, sarkans pušķis ap lietotu auto. Man jau liekas, ka tā ir foršāk. Vairāk no sirds. Labāk kā jauns, spīdīgs vāģis, notīrīts mazliet vairāk kā citi.
Just in case, ja vispār tādas dāvanas šķiet pieņemamas gan dāvinātājam, gan ņēmējam.