Par svētku atmiņām, sēnēm, ķirbjiem un šampanieti
Man te ir gatavā paradīze! Ādams pliks apkārt neskraida, toties esmu tikusi pie sālītām sēnītēm!
Droši vien, vairumam tas neko neizteiks, bet man tā ir visa bērnība! Nevieni svētki nebija svētki bez sālītu sēņu salātiem, marinētiem ķirbjiem ar krustnagliņām un šampanieša glāzē, kā likums, vajadzēja mest šokolādes gabaliņu (pat nezinu kāpēc & ko tas deva).
Katreiz sēdēju blakus, kad sēņu salātus grieza, un cītīgi izlasīju visus mazos bērzlapju poķīšus un alksneņu cepurīšus, jo sagriezt tādus tak grēks! Lielās bērzlapes tiek bez žēlastības sagraizītas, un visām sēnēm pāri tiek pārbērti ripiņās griezti sīpoli, aplieti ar olīveļļu, viss tiek cītīgi samaisīts un atstāts, lai "ievelkās". Virtuvē nu ir vesels katliņš, kurš stundu jau velkās, bet es nespēju vien beigt priecāties par savu sēņu paradīzi, no kuras citiem ne silts, ne auksts, bet man - ņam ņam!