Mērce pie pelmeņiem
Kwī, kwī, ārā ziema!;) Gan jau drīzi apniks (ja nepaspēs nokust) un akal čīkstēšu, bet pagaidām - patiess prieks;)


Un Juniors mani vakar satrieca. Tā kā "viss ir slikti", patiešām nopirku un uzvārīju pelmeņus. Jāsaka, ka Maniem Pelmeņiem svarīgākā ir mērce, ko lej tiem mīklas-gaļas kunkučiem virsū: uz smalkās dārzeņrīves sarīvēts siers (krietni 100 g) sajaukts ar krējumu un/vai majonēzi + visādi pipariņi, spiesti ķiploki, farīncukkers un citrona sula.
Un tā nu Juniors paziņoja, ka šitas esot viņa mīļākais ēdiens, kuru viņš būtu gatavs ēst katru dienu! Sākumā viņš gandrīz atrāvās pa ķobi ("Tad kam es katru dienu gatavoju, ja tu gribi ēst tikai pelmeņus?!"), bet pēčāk padomāju: ja tie pelmeņi patiešām būtu katru dienu, nevis pāris reizes pa gadu, tad jau dziedātu citu dziesmu. Man pašai bērnībā pelmeņi šķita ekskluzīvākais ēdiens, jo ar' dabūjām ļoti reti;)