Sūzena tika novērota.
-         Kas viņa ir? – viens jautāja.
-         Mēs taču atceramies, ka Nāvem bija audžumeita? Tad lūk, šī meitene ir viņas meita, - viens atbildēja.
-         Tātad viņa ir cilvēks? – viens jautāja.
-         Kaut kas tamlīdzīgs, - viens teica.
-         Vai viņu var nogalināt? – vaicāja viens.
-         O jā, - viens atbildēja.
-         Nu, tad jau viss ir kārtībā, - viens konstatēja.
-         Eee... bet mēs taču negribam tādēļ iekulties nepatikšanās, vai ne? – jautāja viens. – Tas tomēr nav gluži... atļauts. Radīsies lieki jautājumi.
-         Mūsu pienākums ir atbrīvot pasauli no jebkādas sentimentalitātes, - teica viens.
-         Un visi mums būs tikai pateicīgi, kad viss kļūs zināms, - konstatēja viens.

<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />