"Neko negribu" posmi sāk mīties ar "daru kaut ko jēdzīgu" posmiem. Mazliet traucē tas, ka "neko negribu" stabili turas jomā "komunicēt ar cilvēkiem, kas nav pieauguši pie sirsniņas". Un vispār no vienas puses gribas jaunus cilvēkus, bet tajā pašā laikā ir "neko negribas".

Psiholoģe mazliet uzkāpa uz nerva. Viņa nepiekrīt ātri un intensīvi, saprotu gan viņas argumentāciju. Un grib, lai es izdomāju kā darbosimies. Arī saprotu. Bet no otras puses iedzēla komentārs, ka pagājušā reizē strauji pārtraucām (vsp mēs bijām tieši runājušas, ka noteiktu skaitu būs sesijas, ja!!). Un arī tāds komitments ilgstoši pie viņas iet, liekas smacējoši un iesprostojoši. Es gan varu arī pateikt, ka daram tā, ka varu kurā katrā brīdī pārtraukt, bet tad nebūšot dziļumā. Argh. Un es nemaz neesmu vairs pārliecināta, ka man dikti daudz dziļumā vajag iet, jo šībrīža metode, ko izmantoju, liekas ātra un efektīva tāpat. Then again... varbūt vajag. Nezinu, bet vispār baigā pretestība kaut kā šajā visā. Ir ko padomāt. It īpaši tāpēc, ka nākamā sesija tikai pēc Jāņiem.