| |
[Mar. 12th, 2018|11:50 pm] |
Iepriekšējā ieraksta sakarā nu ir kāds bišķis skaidrības - lietotā inde esot "Novičoks". Nu, viens no tiem - zem šī nosaukuma ietverta vesela kaudze savienojumu, kas tika izstrādāti PSRS 80. gados. Pasaulei par šādas programmas eksistenci deviņdesmitajos izpļurkstējās kāds attiecīgā institūta darbinieks, un tā kā īsi pēc tam tika tiesāts par valsts noslēpuma izpaušanu, tad ar to pašu arī Krievija būtībā atzina, ka ziņas par ķīmisko ieroču izstrādi ir patiesas.
Informācijas par šiem savienojumiem ir maz - nu, tik, cik nu pāris iesaistītie varēja pastāstīt par visu programmu, bet īsumā, zināms, ka programmas ideja bija radīt jaunas paaudzes bināros (t.i., aktīvā viela veidojas, sajaucot divas izejvielas, kuras katra par sevi ir salīdzinoši nekaitīgas) ķīmiskos ieročus, kas būtu droši ekspluatācijā, un kurus NATO rīcībā esošais aprīkojums nevarētu konstatēt. Šādas tādas struktūras ir tikušas publicētas, un izskatās visai tuvas "klasiskajām" organofosfātu klases indīgajām kaujas vielām, ar to atšķirību, ka viens no aizvietotājiem pie fosfora atoma ir aizvietota formaldoksīma grupa. Varētu iedomāties, ka šis fragments veicina ātrāku iesarbības "nostiprināšanos" - organofosfātu tipa reaģenti, nonākot organismā, saistās ar acetilholīnesterāzi, kura nodrošina nervu signālu nogādi (ieskatam, ko tieši šī dara - no 15. slaida). Tā vienkāršoti, acetilholīns ir viela, kas (cita starpā) no neirona nodod signālu muskuļa šūnai sarauties, tā kontrolējot kustības. Acetilholīnesterāze, savukārt, uzreiz pēc signāla nodošanas acetilholīnu "savāc", lai muskuļu šūnu sagatavotu nākamā signāla saņemšanai. Organofosfātu klases indes sabloķēta, acetilholīnesterāze vairs nepilda šo funkciju, un muskuļu šūnas paliek iepriekšējā, saspringtajā stāvoklī, jo nav, kas izvāc signālvielu, kura liek muskulim sarauties. Nāve iestājas, kad šis process skar sirdi un elpošanu nodrošinošos muskuļaudus, tos paralizējot. Principā, pastāv pretinde, kas spēj organofosfāta fragmentu nošķelt no acetilholīnesterāzes aktīvā centra, un atjaunot tās funkciju. Maza problēma - šī pretinde jālieto pēc iespējas ātrāk, jo papildus acīmredzamajiem iemesliem, piesaistītais organofosfāta fragments palēnām reaģē tālāk, izveidojot stabilu savienojumu, kuru vairs atgriezt sākotnējā, funkcionālajā stāvoklī nav iespējams. Dažas indīgās kaujas vielas šo stāvokli sasniedz ātrāk, un domājams, ka "novičoki" šajā ziņā ir soli priekšā iepriekš zināmajām vielām.
Tāpat arī no struktūras var noprast, ka šie savienojumi ir visnotaļ nepolāri, attiecīgi, itin labprāt lien iekšā CNS, kur pretinde nespēj nonākt. Tas nodrošina paliekošas sekas arī gadījumos, kad devas ir mazākas par nāvējošo. Praktiskie pierādījumi šim gan reducējas uz vienu incidentu šo savienojumu pētniecības laikā. Kā redzams, pat tūlītēja šņabja iepļaušana (acīmredzot, pirmās palīdzības obligāta komponente PSRS laikā) neko nespēja saglābt.
Tā kā, prognozes čābīgas. Pat neņemot vērā politiskās implikācijas, un domājot tikai par cietušo veselību, situācija izskatās visai drūma. Neko darīt, tad jau redzēs, kā notikumi attīstīsies. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}