| |
[Nov. 7th, 2026|07:38 pm] |
| [ | mjūzik |
| | Frugit - I'm About to Lose It, but I'm Doing Fine | ] |
Lasu theAtlantic 5.novembra rakstu par to kāpēc zēni lasa arvien mazāk un mazāk. Kā iemesls tiek minēts, ka arvien mazāk esot grāmatās zēni kā galvenie varoņi, piem, par 2026. gada izdevumiem: "meiteņu galveno varoņu skaits divkārt pārsniedz zēnu skaitu." [..] "..dažos žanros, piemēram, reālistiskajā prozā un detektīvstāstos, šī atšķirība bija īpaši izteikta – meiteņu un zēnu galveno varoņu attiecība pārsniedza 3:1."
Tad tālāk interesants prātojums:
"Doma, ka zēni varētu dot priekšroku stāstiem par zēniem, šķiet neveikli arhaiska, pat pašiem zēniem. Bērni reti kad atklāti pauž šādas vēlmes, man pastāstīja Melisa LaSalle, bērnu grāmatu iepirkumu vadītāja grāmatnīcā „Old Town Books” Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā."
Mums ilgi ļoti uzsvēra, cik svarīga esot reprezentācija, cik svarīgi ir, lai, piemēram, meitene lasot redz, ka grāmatā ir tieši meitene, kura dara visadas aizraujošas lietas, lai viņu kā lasītāju tas saistītu un iedvesmotu - man personīgi lasot tas nebija tik svarīgi, bet tikpat labi var būt cilvēki, kuriem ir and there's nothing wrong with that. Tikai kāpēc tad tas pats netiek attiecināts uz zēniem?
Šajā sakarā redzēju dažus labus feministu hot takes:
1. uzskaitīt grāmatas, kurās galvenie varoņi ir zēni, apm - nesakiet, ka nav, ko lasīt. Bet nav jau runas par to, ka tādu grāmatu nav vispār - ir, protams, daudz, bet gan par to, ka pēdējos gados arvien mazāk tādas tiek izdotas.
2. simtiem gadu bija otrādi, kas tagad jums žēl, ka ir šādi? LOL let's take revenge on little boys in the name of feminism
Vēl jautājums, kāpēc šāda situācija vispār ir izveidojusies? Viena versija, ko lasīju ir tāda, ka, klausoties intervijas ar cilvēkiem, kuri darbojas izdevniecību industrijā, bieži ir saklausāma viņu vīzija, ka vajag likt priekšplānā 'netradicionālās' balsis. Tas sakrīt ar vienu citu rakstu, kuru nesen lasīju iekš slate:
"Tas atspoguļo sabiedrības izglītībā plaši izplatīto maldīgo priekšstatu, ka, lai panāktu, ka zēni atver grāmatu, tai jābūt par kaut ko pēc iespējas stereotipiskāk zēnisku," viņa sacīja. "Es saprotu, ka daudziem pusaudžiem, iespējams, rodas līdzīgas sajūtas, kad viņiem uzdod lasīt Šarlotes Brontē romānu Džeina Eira. Taču lieta tāda, ka Džeina Eira ir meistardarbs, bet Cirvis (Hatchet) ir tāds… nu, nekas īpašs. Ir taču jābūt labākam veidam, kā uzrunāt potenciālo inceļu sirdis un prātus, nekā, piemēram, piedāvājot stāstu par zēnu, kurš, pateicoties ierocim, atrod savu īsto būtību."
Aprakstīt zēnu auditoriju kā 'potenciālos inceļus' jau ir kkas. Šis viss, protams, ir par ASV, bet citur pasaulē, UK un LV ieskaitot, cilvēki stipri tiecas atdarināt un pārņemt lietas no citas un kultūras, kas būtu ok, ja tās būtu vērtīgās un labās lietas, bet kaut kā bieži vien ļoti efektīvi tiek pārņemta arī draza. |
|
|