*

vakar bijām otrās kāzu jubilejas ceļojumā pa Centrālvidzemi. nobraucāmies no rīta līdz pašam vakaram, gāja baigi forši.


Ceļš uz Ērgļiem visādā ziņā interesants. brīžiem ļoti, ļoti skaists. un mežonīgs (kas diemžēl attiecas arī uz ceļa segumu). brīžam atkal tāds parastāks, civilizētāks un dažos posmos ar svaigu Eiropas asfaltu apklāts.
pirmā pietura - Suntaži


Suntažu pareizticīgo baznīca




aiz kuras ar melniem un smirdīgiem dūmiem dega zārkam līdzīgs priekšmets (tas patiesība bija dīvāns, bet tas nav tik interesanti)




Mironis




Ķeipene - Kārklu kalns 142 m vjl, kas ir Ķeipenes vaļņa sastāvdaļa


Ērgļos mēs konstatējām, ka nelāgā smaka ko labu brīdi jau jutām mašīnā nāk no bateriju lādētāja. tā mēs palikām bez bateriju lādētāja un lādējamajām baterijām, jo tas viss kopā bija ņēmis un sacepies. gājām mazliet pasēdēt kafejnīcā Kore. tur un citur Ērģļos, novērojām, ka šajā pilsētā neviens nesteidzas un dzīve rit ļoti lēnām.




jauka ģimenīte pie kafejnīcas Kore




tālāk braucām uz Gaiziņu. pa ceļam ceļamalās satikām gana daudz sniega


Gaiziņš


arī tur vēl vietām bija sniegs










tās ir svaigas, mazas gārsiņas


Gaiziņkalna skatu tornis


kalna galā mēs mazliet papiknikojām un izdzērām mikrošampi




jauka atpūtas vietiņa




skats uz Viešūru jeb Kaķīti


vīrs


vizbuļi


Bolēnu acu avots. kaut kā ļoti patikās tur atrasties. cik saprotu - teikām apvīta sena kulta vieta.
avots skaitās augstākais tekošais avots LV - 262 m vlj. iztek no oša apakšas, Ošu gravā. lai nokļūtu pie avota ir jābrauc cauri mājas pagalmam, kas pilns ar vecām amīšu mašīnām

avota izteka






nomazgājām avotā mutes, padzērāmies un pasmēlāmies arī līdzjemšanai


"tālāk dubļi dziļi" (nebija vairs dubļu, bet ļoti ticams, ka vēl nesen tiešām bija)


pēc tam iebraucām Madonā pēc ciemakukuļa un uzēdām maizes zupu ar plastmasas putukrējumu


tālāk braucām uz Mētrienu ciemos pie keramiķes Baibas Dumpes. mēs kopā dziedam Saviešos un viņa aicināja ciemos uz svētdien iekurtā cepļa atvēršanu


bija tas gods pašiem pielikt rokas. sākām ar to, ka nolasījām lauskas no cepļa augšas


Baibas vīrs, arī keramiķis, ceļ ārā vēl karsto cepienu


cepiens dodas zālītē dzesēties




daži podi bija sacepušies kopā, bet Baiba kaukā ļoti veikli viņus atdalīja. vispār cepiens bija sanācis ļoti, ļoti veiksmīgs un atbirums (t.i. plīsušie vai nesanākušie trauki) bija pavisam minimāls


satiku tur arī savu baltu etnoģenēzes pasniedzēju Urtānu, kurš bija Baibai pasūtījis 15 gab Latgales piena krūkas, bet beigās paņēma visas 20, tā arī neatzīstoties ko ar tām darīs


uz Dumpju keramikas darbnīcu ir arī brūnā zīme un, iepriekš piesakoties, to var apskatīt jebkurš


uzdāvinājām sev dāvanu kāzu jubilejā - Baibas melno podu no kāda senāka cepiena un divas svaigi ceptas Eināra krūzītes. man liela ar zaļu iekšu, Kārlim mazāka ar dzeltenu iekšu. ļoooti forši tēja dzeras. tā krūze liekas tāda silta, silta un mīļa


Aiviekste Ļaudonā




Svētupes slūžas Ļaudonā


kaukur ne visai tālu no Ļaudonas


un jau gandrīz mājās - saulriets pie Salaspils




apmēram maršruts - apmēram 330km