*

nu tā, mani mīļie puikas, varu jums atzīties, ka liela daļa no jums vairs nav mani puikas, jo es diezgan daudzus no jums šonakt paspēlēju azartspēlēs citām meitenēm ['Melnajā Kaķī' - galda futbolā, šautriņās, gaisa hokejā un pinbōlā. biljardu gan es nespēlēju.]. gan jau drīz uzzināsiet, kam tagad piederat, ja nepaspēšu jūs atspēlēt atpakaļ. bet, ja teātra balle būtu bijusi šodien es dancotu uz velna paraušanu, jo dancot man šovakar gribējās tā, ka darīju to pat mētājot šautriņas Maikla Džeksona pavadījumā. toties sīki puikas man nebija kanti situši apmēram divus gadus. nu baigi sīkie nemaz arī nebija - padsmitnieki. būtu nospēlējusi arī tos, ja viņi nebūtu aizgājuši mājās pie mammām. bet ārā es, labprāt, neietu līdz aprīlim, jo ārā ir visīstākais elles laiks. nu labi, pāris reizes varētu ar tēti uz kalnu aizbraukt, ja nebūtu tik auksts, mitrs un, ja nebūtu tāds sātana vējš kā tikko mājās nākot. un starp citu, karsta upeņu sula ar balzāmu kakla sāpes ārstē tikai uz ļoti mānīgi īsu brīdi.