*

es īsti nemāku to aprakstīt, bet man ļoti patīk, ka es šodien nokritu no zirga. tāda sajūta, it kā kkas ļoti smags un svešs un traucējošs būtu nokratīts nost. tāda dzīvības, brīvības, prieka un kustības sajūta.
sajūta, kā upei, kas ilgi grauzusies cauri klintij un beidzot to izdarījusi plūst neierobežota un pārgalvīgi dzīvespriecīga tālāk savu ceļu.

p.s. rīt gan, lūdzu, vairāk nē. ar šito kādam laikam pietiks. un man līdz šim nebija ne jausmas, ka žāvājoties tiek sasprindzināti kakla aizmugures muskuļi. tagad es to zinu un man tas ellīgi sāp.

Ances šokokūka:
saputo 2 olas ar 180g cukura (+ vaniļas cukurs, rīvēta apelsīnmiza utt.)
piejauc 200g krejuma un 1/2 bundžas kondensētā piena (tā, kas ar cukurs)
kārtīgi samaisa
pieber 200g miltu un uztaisa sodas pššš (nepilna tējkarote sodas + lāse etiķa)
samaisa
pieliek īsto, rūgto kakāvo (pavisam īsto, nevis tos šķīstošos pseido-kaka-o dzērienus). cik daudz jāber var saprast pēc krāsas (+ rīvēta tumšā šokolāde, rieksti, vatever)
liek iesviestotā veidnē
cep 40 min cepeškrāsnī un pa to laiku gatavo krēmu
200g sviesta sajauc ar atlikušo kondensēto pienu (var likt vairāk) un pieber daudz, daudz kakao. atkal skatās pēc krāsas un, pēc garšas arīdzan - ja būs par maz, tad krēms būs saldi pliekans
kad mīkla izcepusies, atdzesē, pāgriež plakaniski uz pusēm
iesmērē krēmu vidū un pa virsu arī
dekorē ar ko grib
ņam ņam ņam