*

tas ir forši, jā, bet manliekas, ka tas ir tāpēc, ka cits laiks un citi tikumi. mana vecāmamma (dzimusi 1921),nevilka bikses līdz mūža galam, tikai uz beigām sāka kaut ko līdzīgu legingiem vilkt apakšā. viņai bija dārza kleitas + speciāli ķiteļi, ko uzvilkt pa virsu. no otras puses - bikses sievietēm neskaitījās labs tonis un viņas nevarēja izbaudīt bikšu sniegtās ērtības

vēl man liekas tas kaut kā atkarīgs no audzināšanas/paranoja līmeņa. man, piemēram, bērnībā mācīja, ka mežā ejot visam jābūt nosegtam, kājās obligāti slēgtie apavi, vēlams gumijnieki utt. galvā arī kaut kas jāliek vai jāsien. arī vasarā. vnk uztraucās par ērcēm un čūskām utt. kad izaugu sāku "rebelot" - man patīk skraidīt pa mežiem un purviem basām kājām un jebkādā apģērbā, arī svārkos un kleitās, visnotaļ puspliki :D un nekāda vaina. ērce man iekož vidēji 1x 10 gados.

manam brālim gan pirms pāris gadiem iekoda odze, šams brida sandalēs pa tādu samērā brikšņainu mežiņu. bet toreiz pats vainīgs - suns brīdināja un negāja uz priekšu, bet šams pabīdīja suni malā un iekāpa čūskā.