Nu, varbūt no utilitārista barvina viedokļa, Tu sabiedrībai esi vērtīgāka par pieciem citiem.

(Reply to this) (Thread)

Nē, pietiek ar parasto utilitārismu :) Jo galarezultāts, kopsavelkot, enīvej ir labāks, ja viņš man pasaka to, ko es gribu dzirdēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

(ja es pateiktu, ka viņu nogrūstu, tad tas nozīmētu, ka esmu viņu par resnu nosaucis)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:D ekzaktlī

(Reply to this) (Parent)

(Tu viņu šādi jau par resnu nosauci!)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet neskatoties uz to visu, es viņu, piemēram, zem vilciena nepagrūstu...

*ieplāno pastaigas maršrutu uz Jāņavārtu staciju*

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Prokuroram taisnosies! :)

(Reply to this) (Parent)

Man, kad prātoju par šo, risinājums kristalizējās pieņemt to, ka dzīvē mēdz notikt dažādi lieli sūdi. Var pārdzīvot to, ka tuvi ļaudis iet bojā — arī negadījumos. Mēs mirsim, un tuvākie mirs: būvēsim to laiku, kas mums dots kopā, lai tādās situācijās nebūtu jākož pirkstos par nepateiktajiem vārdiem, bet varētu priecāties par to laiku, kas bijis, etc —

bet randoma cilvēka apzināta iegrūšana nāvē, neatkarīgi no vēlamā/sasniegtā rezultāta, sašķaidīs un nograuzīs psihi lupatās, un piedot sev to neizdosies.

Bet esmu sastapis dažāda piņķerīguma problēmas formulējumus, un tos pēc vēlēšanās itin viegli var transformēt līdz burvīgiem "uz vienām sliedēm stāv mamma, uz otrām tētis, pa kurām sliedēm palaidīsi vilcienu?"

(Reply to this) (Thread)

Jā, par to psihi tev ir taisnība, bet then again viena cilvēka psihe tāpat ir mazāk vērtīga nekā (5-1)=4 cilvēku dzīvība.

(Then again, a ja nu uz tām sliedēm ir četri utilitāristi ar sajātām smadzenēm, ko tad?)

Man vēl par visu šito nav viedokļa, tikai tāds priecīgs watafaks. Nu tb man līdz šim bija šķitis, ka utilitārisms ir kautkāda garlaicīgi pareiza ētikas koncepcija (ibo neviens man vēl nebija pastāstījis, ka tas implicē jaundzimušo nogalināšanu un resnās sievas nogrūšanu vilciena priekšā), un tagad man ir interesanti iedziļināties visā tajā lieliskajā sociopātijā.

Labā grāmata par tēmu (nu, vismaz pagaidām viņa ir baigi forša): https://www.goodreads.com/book/show/17707599-moral-tribes

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mani mulsina šie prāta vingrinājumi, jo lielākā daļa no tā taču nemaz nevar attiecīgā situācijā ienākt prātā. nu, piemēram, resnais cilvēks, kurš stāv uz tilta. pirmā reakcija būtu dalīties satraukumā, prasīt, vai viņam nav idejas. un tad jau vairs arī nevarētu neuzkrītoši nogrūst. tāpat neticās, ka ķirurgam vispār ienāktu prātā izmantot random apskates pacientu par donoru citiem. (nerunājot nemaz par to, ka visas šīs darbības var lieliski izgāzties, piemēram, resnais cilvēks nokrīt tieši aiz nupat pabraukušā vagoniņa. vai ieķeras margās un nožņaudzas kreklā par šausminošu pēdējo skatu pieciem sasietajiem). grūti iedomāties apstākļus, kas noved pie šādām izvēlēm, ja tajos nav iesaistīta kāda brutāla un ciniska vara no ārpuses, nu kaut kāda koncentrācijas nometnes sistēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

medicīnā tas notiek diezgan bieži. brain death termins, piemēram, lielā mērā tika ieviests, lai apietu problēmu "izņemam orgānus no cilvēka, kas skaitās dzīvs, jo sirds ta pukst". nu vai mākslīgā apaugļošana, kur tiek implantētas vairākas apaugļotas olšūnas un pēc tam nožmiegti liekie aizmetņi.

un runa jau nav par nāvi, vnk tas tāds smuks ekstrēms piemērs. alternatīvā versija būtu, piemēram, "vai ieviest seksu ar pieciem vīriešiem, kas mani ļoti grib, un cieš, ja nedabū, vai arī tomēr nodarboties ar seksu tikai ar savu vīru, kurš cieš, ja nav vienīgais" :D

(Reply to this) (Parent)

Pierakstam blociņā (tūlīt aiz trūmetālista) "trūtilārists"

(Reply to this) (Thread)

:D

(Reply to this) (Parent)