mani mulsina šie prāta vingrinājumi, jo lielākā daļa no tā taču nemaz nevar attiecīgā situācijā ienākt prātā. nu, piemēram, resnais cilvēks, kurš stāv uz tilta. pirmā reakcija būtu dalīties satraukumā, prasīt, vai viņam nav idejas. un tad jau vairs arī nevarētu neuzkrītoši nogrūst. tāpat neticās, ka ķirurgam vispār ienāktu prātā izmantot random apskates pacientu par donoru citiem. (nerunājot nemaz par to, ka visas šīs darbības var lieliski izgāzties, piemēram, resnais cilvēks nokrīt tieši aiz nupat pabraukušā vagoniņa. vai ieķeras margās un nožņaudzas kreklā par šausminošu pēdējo skatu pieciem sasietajiem). grūti iedomāties apstākļus, kas noved pie šādām izvēlēm, ja tajos nav iesaistīta kāda brutāla un ciniska vara no ārpuses, nu kaut kāda koncentrācijas nometnes sistēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

medicīnā tas notiek diezgan bieži. brain death termins, piemēram, lielā mērā tika ieviests, lai apietu problēmu "izņemam orgānus no cilvēka, kas skaitās dzīvs, jo sirds ta pukst". nu vai mākslīgā apaugļošana, kur tiek implantētas vairākas apaugļotas olšūnas un pēc tam nožmiegti liekie aizmetņi.

un runa jau nav par nāvi, vnk tas tāds smuks ekstrēms piemērs. alternatīvā versija būtu, piemēram, "vai ieviest seksu ar pieciem vīriešiem, kas mani ļoti grib, un cieš, ja nedabū, vai arī tomēr nodarboties ar seksu tikai ar savu vīru, kurš cieš, ja nav vienīgais" :D

(Reply to this) (Parent)