Aprīlis 15., 2005
| 01:15 bet vispār - kā ir ar to šovinismu, vīriešnīšanu, sieviešnicināšanu un visu pārējo, kas balstās priekšstatā, ka sieviete un vīrietis ir atšķirīgas būtnes - domāšanas ziņā, emocionalitātes ziņā, galu galā - seksuālo paradumu ziņā? piemēram, ir tikai dažas sievietes, ar kurām es iesaistos garās diskusijās, vai tas ir tāpēc, ka sievietes nemēdz diskutēt, vai tāpēc, ka es viņas pamatā uztveru par pārāk nepiemērotām diskusijai un tāpēc nemaz necenšos? vai arī tas ir tāpēc, ka es baidos sievietēm norādīt uz viņu loģiskajām kļūdām (lai arī vīriešiem loģika klibo apmēram tikpat bieži), jo man allaž liekas, ka viņa apvainosies, t.i., uztvers mani personiski? un tā arī ir; sievietes bieži apvainojas uz mani, bet vīrieši apvainojas ļoti reti; sievietes apvainojas par to, ka es pasaku kaut ko nelāgu, vīrieši apvainojas (ja vispār) tad, ja es viņus - apzināti vai neapzināti - ignorēju. bet varbūt vaina ir nevis sievietēs vai vīriešos, bet tajā, ka es pret viņiem (precīzāk, viņām) izturos ačgārni jau no paša sākuma?
piezīmēsim, ka ir vesela rinda sieviešu, par kurām es uzreiz neiedomājos, analizējot vīriešu/sieviešu atšķirības, jo uztveru viņās cilvēcisko būtību pirms dzimumidentitātes. bet, šķiet, vīrietim ir daudz vieglāk nonākt šajā "viņš ir pirmām kārtām cilvēks" statusā.
|
Comments:
nav gadienā tā, ka tu vienkārši centies piebraukt vīriešiem?
man tevi jāapbēdina - ļoti neefektīva metode :) vienīgais, ko tādā veidā var diezgan droši dabūt, ir biedru turpmākām diskusijām. vai draugu. kas ir tas, ar ko es to pasākumu vispār esmu sākusi, tā ka progresa nav vispār. t.i., jā, man ir svarīgi iegūt vīrieša uzmanību un atzinību, bet šī "uzmanība un atzinība" manā skatījumā ir iegūta tad, kad viņš mani uztver kā cilvēku, nevis sievieti. nezinu, vai tas bija tas, ko tu domāji ar vārdu "piebraukt".
tu pati nesaproti, ko runā
tipisks piemērs tam, ka ne tikai sievietes mēdz izteikt neargumentētus un apšaubāmus viedokļus, stipri samazinot normālas diskusijas (vai pat sarunas) iespēju. :P
alkohols traucēja izvērst savu domu
From: | ibio |
Date: | 15. Aprīlis 2005 - 01:26 |
---|
| | | (Link) |
|
sieviete- cilveeka draugs! ;)
From: | ibio |
Date: | 15. Aprīlis 2005 - 01:34 |
---|
| | | (Link) |
|
bet ja nopietni, maybe sieviete sievietee biezhi saancensi saskata? anyway, primaarais cilvis sakariigs, dzimums, apavu izmeers, etc peec tam
hm. sieviete sievietē saskata sāncensi, tāpēc man ar sievietēm nesanāk normāla diskusija, jo mēs uztveram viena otru kā potenciālas ienaidnieces? un labas attiecības ar vīriešiem man ir daļēji tāpēc, ka mēs viens otrā saskatām potenciālu drāžamobjektu, tāpēc sarunas iespējas jau parādās? teorētiski varētu tā būt, praktiski tas nozīmē, ka es esmu galīgi sa*isusies, jo parasti uz to, ka vīrietis mani uztver kā "pirmām kārtām sievieti", reaģēju ar "wtf, tu mani necieni?" tad kāpēc ar vīriešiem man izdodas attiecības, kurās mēs viens otru uztveram kā cilvēku pirmām kārtām (domāju, ka tas tā ir), bet ar sievietēm šādas attiecības izdodas noorganizēt DAUDZ retāk?
From: | ibio |
Date: | 16. Aprīlis 2005 - 00:36 |
---|
| | | (Link) |
|
why not? bet ja shii versija tev neshkjiet reaala, tad jaapienjem ka starp sievieshu kaartas paarstaavjiem mazaak sakariigu radiijumu.
šķiet reāla. domāju, ka tur ir 50/50 (vai kāda cita attiecība): 1) man ar sievieti nav tik interesanti runāt, jo es viņā saskatu nevis potenciālu drāžamobjektu, bet potenciālu sāncensi (lai arī nē, muldu, vakar, piemēram, runāju ar vienu meiteni, ļoti sakarīgu meiteni, un, sev par vieglu apjukumu, konstatēju, ka uzskatu viņu par drāžamobjektu - bet tas anyway nav... erm... produktīvi ;)) 2) sievietes pēc uzbūves ir emocionālākas, lielākā daļa viņu interesējošo tēmu ietilpst lauciņā "emocijas & attiecības", un par intelektuālām lietām viņas īpaši necenšas runāt - atšķirībā no puišiem, kas runā gan "intelektuāli", gan par emocijām & attiecībām man daudz ērtākās proporcijās.
From: | ibio |
Date: | 16. Aprīlis 2005 - 12:34 |
---|
| | | (Link) |
|
:))
wtf, ibio, tagad ir 12 DIENĀ, nevis naktī ;)
From: | ibio |
Date: | 17. Aprīlis 2005 - 23:24 |
---|
| | | (Link) |
|
katram likumam savi izjeemumi..kas tikai apstiprina likumu ;)
"sievietes apvainojas par to, ka es pasaku kaut ko nelāgu, vīrieši apvainojas (ja vispār) tad, ja es viņus - apzināti vai neapzināti - ignorēju."
Hmm, tātad es neesmu vienīgā, kas to pamanījusi?
galvenais neaizrādīt uz loģiskajām kļūdām, kuras cilvēks pats nevēlas redzēt (vai izvēlas neredzēt), lai lieki sev dzīvi nesarežģītu...
Tu esi vienīgā. Un loģikas nav.
jocīga tev attieksme par tām loģiskajām kļūdām. nu labi, ir daži vīrieši, kas apvainojas par to, ka es viņiem aizrādu uz loģiskajām kļūdām, bet vairums tomēr vai nu pieņem, vai nepieņem manu versiju, bet dzīvi tas īpaši nesarežģī. un tu taču tagad arī neapvainojies par to, ka es nepiekrītu tavai pozīcijai un norādu, ka tā būtībā ir maldīga? (es ceru, ka neapvainojies ;))
:)
Protams, ka neapvainojos ;)
Man liekas, ka vaina ir tavā attieksmē pret sievietēm, godīgi sakot es vispār neatceros, ka kādreiz būtu uz kādu sievieti apvainojusies diskusijā, vienīgi sievietes biežāk nekā vīrieši zaudē kontroli (sāk bezmazvai bļaut virsū) un sievietes tiešām retāk iesaistās diskusijās, jo viņām pārsvarā patīk mani uztvert par draudzeni, kurai izkratīt sirdi, nevis diskutēt par kādu tematu, bet ir arī tādas ar kurām var ļoti sakarīgi parunāties. Turpretī vīriešiem dažreiz ir tendence ar mani runāt aptuveni ar attieksmi "tu tāpat esi tikai sieviete un nedod dievs vēl tik jauna, tāpēc tad kad eju uz tikšanos "kjipa ne randiņu" cenšos lietot pēc iespējas mazāk kosmētiku un apģērbties pēc iespējas neitrālāk, jo man bieži tā liekas problēma, ka savā ziņā liekos daudziem pārāk sieviešķīga.
nu, tu esi viens no tiem cilvēkiem, kurus es ieskaitīju kategorijā "var arī padiskutēt". :) bet jā, par iespēju, ka sievietēm vienkārši labāk patīk izkratīt sirdi, nevis diskutēt, es arī esmu domājusi. t.i., saruna pirmām kārtām pārlec uz attiecību tematiku, jo tā ir pirmā kopīgā tēma, ko var atrast. un kontroles zaudēšana tomēr ir mīnuss. mani pilnīgi izsistu no sliedēm situācija, kurā es cilvēkam mēģinu argumentēt savu viedokli, un viņš uz mani sakliedz :)
| From: | chaj |
Date: | 15. Aprīlis 2005 - 10:50 |
---|
| | | (Link) |
|
Es domāju, lielākoties pie vainas ir tas, ka (eh! nodrāzta frāze) mēs dzīvojam partiarhālā sabiedrībā. Respektīvi - visiem zināms, ka praktiski visas vadošās sfēras ir vīrīešu; visas apkalpošanas - sieviešu. Nu jā! Ir mums sievietes i politikā (dažas), i vadībā (mazāks procents), i uzņēmājas (dažas) un taml. Bet sabiedrības TĪKLU, PAMATU veido vīrieši + tās dažas, kas savu profesionālo, cilvēcisko faktoru lieto pirms dzimumidentitātes. Satrp citu - vīriešiem dzimumidentitāte itin labi sasaucās ar profesionālo! Savukār sievietes vai nu stāv savam vīrietim blakus un meklē tādu. Tātad - sievietes vairāk sāncenses nekā iespējamās hm.. kolēģes (šajā gadījumā - diskusijas biedrenes)
Nu tur arī sanāk - ka iekļauties un apliecināties vieglāk noteikta rakstura un īpašibu sievietei - moshka vīrišķigai? lesbiskai? loģiskai? gudrai? ar noslieci uz cinismu (no sieviešu viedokļa) vai ar reālu skatu uz dzīvi (no vīriešu viedokļa?).
A par vīriešnīšanu un sieviešnīšanu... Būs vienmēr! Jo dzimumlīdztiesības jau nebūs nekad! Nu - sasvērsies varbūt pēc gadiem cik tur uz matriarhālo pusi! Un šaha vietā būs kāda cita, uz psihoemocionālo intelektu balstīta spēle, kur vīrieši i klāt nestāvēs sievietēm. Un visa politika būs balstīta uz citiem principiem, kur vīriešus ar savu agresivitātu nevarēs laist klāt- ka tik visu nesačakarē... Nu kaut-kā tā...
par to, kurš dominē sabiedrībā, man domāt, diezgan pamatots viedoklis. bet, godīgi sakot, neredzu jēgu sasvērt sabiedrību uz otru pusi, iekrītot otrā galējībā, kurā vīriešiem "nav vietas". izveidot sabiedrību, kurā tiek pilnvērtīgi izmantotas gan "sievišķīgās", gan "vīrišķīgās" īpašības - tas būtu dikti OK. bet neredzu, kā "tipiski sievišķīgā" sabiedrība būtu labāka par "tipiski vīrišķīgo" sabiedrību. nujā, un man laikam vienmēr labāk patiks šahs nekā kāda uz psihoemocionālo intelektu balstīta spēle (lai arī ko var zināt...), un sarunās laikam arī labāk patīk izmantot intelektu, nevis emocionalitāti.
| From: | chaj |
Date: | 16. Aprīlis 2005 - 20:44 |
---|
| | | (Link) |
|
Oj! pasarg dievs sasvērt sabiedrību un kādu pusi - es tā vairāk ar ironiju teicu - sekojot tendencēm sabiedrībā man brīžiem liekas, ka sasvērsies uz otru pusi, neapstājoties kaut-kur pa vidu.
Un man jau ar patīk labāk izmantot loģisku prātu. Un tas tjipa krutāk, ne? Ej nu sazin, kā tas būtu citos apstākļos.
citos apstākļos mūs droši vien karma būtu pataisījusi par večiem, kas mokās ar pārmērīgu, bet krutu emocionalitāti ;)
Dīvaini, bet man īstenībā pirmām kārtām cilvēks statusā ir vieglāk nostādīt sievietes, iespājams tāpēc, ka viņas ir tuvāk man kaut kādā ziņā un viņas kaut vai kaut kur tālu zemapziņā neuztveru kā potenciālos partnerus, bet arī tikai tās sievietes, ko ļoti labi pazīstu. Un vēl, kas man šitajā visā sakarā liekas dīvaini - vīrieši ir daudz draudzīgāki savā starpā, piemēram, bieži viens otram nepazīstami vīrieši pēc kopīgas pasēdēšanas ātri'kļūst par draugiem, sievietes - daudz retāk. Visas manas draudzenes pazīstu jau ilgu laiku un man arī ir problemātiski iepazīties ar sievietēm, bet ar vīriešiem tas ir daudz vieglāk.
jā, iespējams, man vienkārši labāk patīk (=ir piemērotāki) tie att. modeļi, ko veido vīrieši, tāpēc es cenšos iekļauties tajos.
Jā, bet tu centies iekļauties tajoas ar viņiem, tur jau ir tā problēma. Man liekas, ka iespējams sievietes ir vienkārši sakompleksējušās kaut kādā ziņā. Piemēram, vienu vakrau vienā pasākumā iepazinos ar vienu sievieti un norunāju 3 stundas, man tas likās nenormāli dīvaini, bet tā arī var. Varbūt, ka mēs neapzināti vienkārši baidāmies viena no otras.
es to nesauktu par problēmu. drīzāk gan ērtāko problēmas risinājumu. |
|
|