Uz to pusi jau ir:) Taču... Būšana mierā ar pasauli būtībā nozīmē atzīt, zagt ir ok un slepkavība ir normāla ikdienas parādība. Būšana mierā ar sevi būtībā nozīmē atzīt, ka vairs nav kur augt. Un tas nav kaut kas tāds, ko es brīvi izvēlētos, lai pēc tam vairs nebūtu nekas jāizvēlas;)

(Reply to this) (Thread)

tas nav kaut kas tāds, ko izvēlas. Un jā, zagšana, slepkavības un visas pārējās "sliktās" lietas ir tikpat iederīgas pasaulē kā mīlestība, žēlsirdība un visas pārējās "labās" lietas, šķirot nav nepieciešams.
Un augšana ir daļa no "manis", tāpēc neredzu iemeslu, kāpēc miers ar sevi traucētu augt. Vai tad koks nav mierā ar sevi un tāpēc aug? Vai putnēns nav mierā ar sevi? Augšana ir tieši tikpat dabiska kā sirdspuksti, to nav nepieciešams forsēt, jo tā notiek pati no sevis.

bet katrā ziņā miers ar sevi un pasauli... tam nav sakara ar izvēli, ne mazākā. to nevar izvēlēties, un nevar izvēlēties to saglabāt, ja tas ir sasniegts. jo arī nemiers un neapmierinātība vienkārši notiek. kā sirspuksti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šķirot ir nepieciešams - nākošajā postā tu raksti, ka samierinās tikai ar to, kas nav patīkams. Tāpēc ir jāatšķiro patīkamās lietas no nepatīkamajām, lai zinātu, ar kurām vajadzētu samierināties;)

Protams, lielos mērogos skatoties, tik tiešām, viss vienkārši notiek. Un tajā pašā laikā es tomēr izvēlos, un, lai arī mana izvēle ir predefinēta (iepriekšparedzama(teorētiski)), es tomēr izeju cauri izvēles procesam. Un es pat varu uz īsu brīdi izvēlēties neelpot, vai mainīt sirdsritmu (protams, līdz tam brīdim, kamēr pašsaglabāšanās instinkts ņem virsroku, vai arī es nomirstu).

Pilnīgs miers ar sevi nozimē atzīt, ka esi perfekts. Ja esi perfekts, tad vairs nav kur augt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

šķirot nevajag apzināti, bet neapzināti, protams, tas notiek. es varbūt ļoti labi apjēdzu, ka mana roka un uguns liesma dziļākajā būtībā ir viens, bet tas nenozīmē, ka es bāzīšu pirkstus ugunī :) un emocijas paliek - subjektīvā līmenī. un subjektīvā līmenī mēs arī izejam cauri izvēles procesam, protams. bet tā ir tikai loma, ko mēs spēlējam, maska, ko mēs uzliekam. un, lai arī mana maska raud, seja zem tās ir mierīga. (jā, ir grūtāk būt mierīgai, kad maska ir laimīga, bet es vēl esmu pārāk maza, lai uzņemtu mierīgi arī laimi.)

un jā, pat ja miers ar sevi nozīmē uzskatu, ka tu esi perfekts (es gan nedomāju šādās kategorijās, bet pieņemsim), tad tas tik un tā neizslēdz mainīšanos un izaugsmi, jo, ja es šajā konkrētajā mirklī esmu perfekta (t.i., ideāli atbilstoša savai pasaulei), tad nākamajā mirklī mana pasaule būs mainījusies un jāmainās būs arī man.

(es taču esmu dubultdomas cilvēks - domāšana paradoksos ir mans dabiskais domāšanas veids :))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tagad man vairs nav kur piekasīties;)
Kaut gan... man tomēr ir sajūta, ka ir otrādi - ka tā maska, par ko tu runā ir iekšpusē, bet seja ārpusē.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

cilvēks vispār ir kārtainā kūka, viena maska pāri otrai, un reizēm ir ļoti grūti saprast, vai zem šīm visām maskām ir kāda seja vai nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja vispār var atšķirt seju no maskas... :)

(Reply to this) (Parent)

arī "izvēlēties neizvēlēties" ir izvēle. tas attiecībā uz apmierinātajiem. viņi jau var izvēlēties būt nemierā ar pasauli.

(Reply to this) (Thread)

nē, nav runa par "neizvēlēšanos", ir runa par to, ka vārdam "izvēle" zūd jēga un piepildījums. miers ar pasauli ir kaut kas tik dziļš, ka ietver sevī arī iespēju būt nemierā. ja nemiers ir dabisks. (jo nemiers ir dabisks.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, neielaidīšos ar tevi dziļākās diskusijās, jo jēdzienus «miers», «nemiers» un izvēle var definēt tik dažādi, ka sanāks, ka es runāju par Sašu, bet tu - par Mašu.. ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī taisnība. ja nenoķer pareizo sajūtu, tad paskaidrot nav iespējams, ja noķer, tad jebkādi paskaidrojumi ir lieki :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu ja :)

(Reply to this) (Parent)

Vēlviena nianse - nevar tā īsti samierinās ar kaut ko mainīgu (kā, piemēram, pasauli vai sevi, vai savu pasauli). Iedomājies, cilvēks beidzot ir samierinājies ar to, ka debesis ir zilas, bet te pēkšņi ir saulriets un debesis kļūst sarkanas. Nu kā tad tā, cilvēks jau bija samierinājies ar to, ka debesis ir zilas, a tagad šī samierināšanās jāsāk no jauna:P

(Reply to this) (Thread)

nunu. neredzu iemeslu, kāpēc lai būtu grūti samierināties ar kaut ko mainīgu. tieši tāpēc, ka "samierinās" ar kaut ko, kas nav patīkams, tāpēc pārmaiņas sagādā prieku. (un, kas pats interesantākais, tad vismaz manā dzīvē nepatīkamas lietas mainās tikai pēc tam, kad es esmu ar tām samierinājusies, pieņēmusi tās un sākusi pat izbaudīt.)
bez tam: visas pārmaiņas pēc būtības ir ritmiskas, tāpat kā saullēkts/saulriets, tāpat kā sirdspuksti, tāpat arī attiecības/šķiršanās, dzīvība/nāve, miers/nemiers. tajā brīdī, kad ir aptverta šī ritmiskā sakarība, būt mierā ar to ir pavisam viegli. vēl jo vairāk tad, kad aptver, ka laiks ir ilūzija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tātad, hmm, kā lai to labāk pasaka, mmm, pilnīgs pohujisms?

Mhm, protams, laiks ir tikpat iluzors, kā nāve laika beigās;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, ar šī tipa sistēmām ir jābūt ļoti uzmanīgam, lai nenokļūtu pilnīgā pohujismā (man tā vienubrīd sanāca, praktizējot budisma "free yourself from passion" principu).

bet, pat ja laiks nav iluzors, tad "nāve laika beigās" jau nu pilnīgi noteikti ir ilūzija. t.i., iedoma, ka laiks ir lineārs un taisnvirziena, ir absurda un radusies tikai tāpēc, ka cilvēks neprot apstāties laikā. vai pagriezties atpakaļ. vai pakāpties sāņus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

;)
Tur jau tā lieta, ka cilvēks neprot manipulēt ar laiku. Un kamēr neiemācīsies, tikmēr neredzu labāku risinājumu, kā vien optimāli izmantot laiku tādā formā, kādā mēs to spējam uztvert - lineāri.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"Izmantot", jā, bet neaizmirst, ka tā ir ilūzija. Par to taču es vislaik, vislaik runāju - ka dzīvot tā, kā mēs dzīvojam, ir pavisam OK, bet vēl krutāk ir redzēt to, kas ir aiz virskārtiņas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pilnīgi piekrītu:)

Kaut gan... nav taču nekādas garantijas, ka aiz virskārtiņas nav vēl lielākas izlūzijas. Bet tas jau nav svarīgi, galvenais, lai patīk un interesē, jeb, kā tu saki, lai ir krutāk;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ermmm.
nu, ja mēs par "ilūziju" saucam to, kas reāli neeksistē, tad viennozīmīgi jā, jo "reāla" ir tikai virskārtiņa.

/atkal mani idiotiskie paradoksi.
/ejam k-kad sadzert alu. vai ko nu tu dzer.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)
To var. Kaut kad. Kaut kur. Kaut kā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jūsu izteikumi ir ārkārtīgi konkrēti, jauno ser ;D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā, pareizi :D
Hmm, ideja varētu būt aptuveni tāda: pašlaik negribās nevienu cilvēku redzēt - pēc tusiņiem man tā bieži gadās. Bet kādu citu dienu varētu kaut ko sagudrot. Ja tev ir konkrētas idejas par vietu un laiku, uzmeilo uz barvins(at)btv.lv (vakaros un brīvdienās) vai toms.miks(at)ecraft.lv (dienās, bet parasti ne rītos) un kaut ko saštukosim:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, patlaban man arī īsti nav laika, deju karte aizpildīta :) bet es atsitīšu kādu meilu, kad būs kārtējais tukšais periods. draugos jau nesēdi, vai ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, onlainā nesēžu, bet reizēm apskatos, kas tur jauns noticis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad sameklē mani pēc nika vai vārda un piedraugojies, visticamāk, es gribēšu tevi informēt caur turieni (neformālāks kontakts sanāk, es tāda kautrīga beibe, zinies ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Heha;)
Nu jā, to varētu noorganizēt. (tad, kad vairs nerādīs Error 502 Bad Gateway)

(Reply to this) (Parent)

labi teikts (par pēdējo rindkopu) :))))
Tomēr cilvēks nav tikai cilvēks, bet + tava interpretācija par šo cilvēku. Citiem vārdiem, vērotājs un "objekts" ir sajaukti vienā, jo "objektam" birku "brīvs" vai "nebrīvs" piešķir novērotājs, saskaņā ar savu iekšējo bāzes loģiku, pieredzi, savām īpašībām, zamoročkām utt... "Objekts" pēdiņās, jo tīrā veidā tā nav, jo ko ierauga - to arī nolemj novērotājs, saskaņā ar tiem pašiem... :)))))

(Reply to this) (Thread)

jā, man pat prātā nebija ienācis tas, vai no ārpuses var noteikt, vai cilvēks ir brīvs vai nav. precīzāk, nebija ienācis prātā, ka kaut kas tāds varētu būt vajadzīgs. iekšējā brīvība ir katra paša darīšana, vai tad ne?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Otro savu rindkopu varu attiecināt pirmām kārtām uz sevi:)))
Tā man izlasījās.:) Tā es acīmredzot gribēju izlasīt, tā saprast, lai varētu beigās pamācīt :))))))
Ok, no šīs puses paskatoties tā ir, kā tu saki:)

Bet pateikt vai kāds ir brīvs vai nē no malas manuprāt tomēr var, ja novērotājs ir daudzmaz tīrs un pats bildē nerada traucējumus:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man liekas, ka cilvēks, kas pats ir "tīrs", t.i., tādā mierā ar pasauli un sevi, ka spētu uztvert to bez izkropļojumiem, tad viņš redzētu arī to, ka atšķirība starp brīvību un nebrīvību ir iluzora. T.i., brīvs cilvēks redzētu ikvienu cilvēku kā brīvu. Vai bez "brīvās gribas", kā nu labāk tīk. Tā mana frāze par to, ka "brīvā griba" piemīt tikai tiem, kas ir iekšēji nebrīvi, nozīmēja nevis patiesu "brīvo gribu", lai ko tas nenozīmētu, bet to, ka šie cilvēki vienīgie var dzīvot ilūzijā par patiesas brīvas gribas esamību - t.i., viņu pasaulē "brīvā griba" pastāv, lai arī objektīvi tās nav.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok... "objektīvi"... :))))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)))
drīz es katru otro vārdu likšu pēdiņās, lai visiem būtu skaidrs, ka es zinu, ka šis vārds ir tukšs.
drīz "es" likšu "pēdiņās" katru "vārdu", lai "pierādītu" savu "apgaismotību" :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"""nu""" """labi""" :)))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"""krutais""" """jūties""" ?! ;P

(Reply to this) (Parent)

Nez, ar jo jus, miljie, to bildi salidzinasiet,lai pasi prieks sevis konstatetu: ir taa tiira, vai nav. Tas jau tad ari nozimes sevis pataisisanu par kaut ko nesamaitaatu, taadu, kas redz tiiri.

Dizais liberalisma filozofs Loks stastijis par lietam, kuras cilveks uztver "pareizi", un lietam, kuras vins uztver "kropljoti". Tikai vinam pasam neizdevaas lidz muza beigaam nonaakt lidz apzinjai, ka cilveks pac jau nav to spejigs izskjirt :D

A, vispar nebrivo cilveku "brivaa izveele" - tas skan tik absurdi jauki...skiet, ka latviesu valodaa vaardu beidzies. Bet varbuut doma nav tik skaidra kaa pasiem liekas, tik paraak aizravusies, lai to atzitu.



Vienalga, priecajos ;) visi tomer neklausaas vienu radio...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, par to jau ir runa, ka nekāda "salīdzināšana" šajā sfērā nav iespējama, kaut vai tāpēc, ka šajā (domāšanas? esamības?) līmenī atšķirības izzūd un attiecīgi "tīrs" cilvēks tikpat labi arī ir "netīrs", "brīvs" tikpat labi ir "nebrīvs". vai doma par to, ka tu dari to, ko tu dari tāpēc, ka tu esi tas, kas tu esi, nozīmē brīvību (jo tas ir tikpat dabiski un nesasaistīti kā vēja pūsma vai putna lidojums) vai nebrīvību (jo tev nav citas "izvēles"). un šajā līmenī arī ir dziļš pofigs par vārdiem, jo tie tāpat neko nepasaka (bet, no otras puses, klusēšana pasaka tikpat maz ;)). un tur jau tas āķis, ka nekas nemainās atkarībā no tā, vai tu esi "iekšēji brīvs" vai ne - ja nu vienīgi tavas pēdas atrodas dažas collas virs zemes, kā mēdz teikt ;)
bet par to, ka mēs būtu ūbertīri vai ūberlabi saprastu, ko paši muldam, gan ne vārda netika teikts ;)

(Reply to this) (Parent)

Drīkst tev divus jautājumus/pakalpojumus uzdot/palūgt?

(Reply to this) (Thread)

jā. vai šis bija pirmais jautājums? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē :)

1) Kuri latviešu dzejnieki rakstīja dzejoļus par deportācijas tēmām? Varbūt tev kāds TĀDS dzejolis ir zināms?

2) Literatūrā rakstu eseju par tavu tēvu. Bik neērti man tev prasīt, jo nezinu, kādas jums tur bija attiecības, bet vai tu nevari saviem vārdiem uzrakstīt savu viedokli par to, ko viņš ir darījis? Par to kāds viņš bija? Vienkārši gribēju kāda cilvēka viedokli, kas viņu pazinis.



Bet nu par to otro uz Josephiiniite@inbox.lv, ja tomēr izlemsi man piepalīdzēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. Nez. Paskaties kādus trimdas autorus, varbūt Veronika Strēlerte. Godīgi sakot, neesmu par to interesējusies.
2. ROFL. Es esmu gandrīz 100% pārliecināta, ka tu NERAKSTI eseju par manu tēvu, pensionētu fizikas zinātņu doktoru ;D Ja runa ir par Māri Melgalvu, tad es viņu praktiski nepazinu, t.i., esmu redzējusi tikai pāris reizes mūžā, attiecīgi diez vai kaut kā varēšu līdzēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Eh nu skaidrs, tātad nepazini. Nezināju :)

Nu par fizikas doktoru gan es nerakstu...jā...

/bik hihi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, labākais hihi manā mūžā bija sekojošs:

Meitene (ļoti pārliecinoši): - Starp citu, es pazīstu tavu tēvu. Dzīvojam gandrīz kaimiņos.
Es: - Tiešām? Vai jūs bieži sarunājaties?
- Jā, viņš mani allaž sauc par princesīti.
- ...
- Bet tā kandža, ko viņš dzer, tas ir kaut kas vienkārši BRIESMĪGS!!!
- ???
(un pagāja pāris sekundes, kamēr es aptvēru, ka runa nav par manu tēvu, kurš, ja nemaldos, nedzer vispār, bet par M.M. ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ak, tad es tomēr neesmu ļaunākais gadījums :))

(Reply to this) (Parent)

Cilvēks, kurš ir mierā ar pasauli, tāpat dzīvo un darbojas, un, iespējams, daudz vairāk izmanto savu brīvo izvēli, jo daudz vairāk pamana.
Arī dabiskie un harmoniskie ceļi ir dažādi un sazaroti.
Daudz mazāk brīvās izvēles ir mūsdienu neirotiķim, kurš reaģē uz apkārtējām situācijām visai vienveidīgi.

(Reply to this) (Thread)

Tas, ka viņam ir daudz vairāk iespēju - tam es piekrītu. Bet vai tad nav tā, ka cilvēkam, kas ir mierā ar sevi un pasauli, katra viņa rīcība ir vienīgā pareizā, vienīgā, kas tieši izriet no tā, kas ir pasaule un kas ir viņš? Jau tas vien, ka viņš to izvēlas, nozīmē, ka viņš neko citu nebūtu varējis izvēlēties, paliekot viņš pats (vai arī sanāk tā, ka ir vienalga - a vai b).
Bet tu pastrīdies, lūdzu, jo apmēram šis te punkts bija tas, kurā es pati sākotnēji strīdējos par labu brīvās gribas esamībai, bet nespēju pietiekami labi argumentēt :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

>katra viņa rīcība ir vienīgā pareizā

visu laiku ir situācijas, kurās ir n-tās pareizās rīcības, kāpēc vienīgā?

Un kad bērns rotaļājas -- vai viņš rotaļājas vienīgajā un pareizajā veidā? Viņš visu laiku izvēlas, kā rotaļāties, un tas viss var būt dabiski un harmoniski.

>ka viņš neko citu nebūtu varējis izvēlēties, paliekot viņš pats

Viņam galīgi nav svarīgi, kas ir viņš pats, un kādos gadījomos viņš 'paliks viņš pats'. Darbība un izvēle vienkārši nāk no dabiskā sevis. Un 'pats' nav kaut kas sastindzis un definējams, tas visu laiku dzīvo, atklājas un atklāj.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o! jā, atšķirība laikam ir tajā, vai dzīve tiek skatīta kā mērķtiecīga un stingri ierobežota cēloņsakarībās, vai arī tā tiek skatīta kā rotaļa, kas pēc būtības ir nevis "mērķtiecīga", bet "šeit-un-tagad-un-pa-īstam". paldies.

(Reply to this) (Parent)