Marts 24., 2005
honeybee | 10:05 nunu. neredzu iemeslu, kāpēc lai būtu grūti samierināties ar kaut ko mainīgu. tieši tāpēc, ka "samierinās" ar kaut ko, kas nav patīkams, tāpēc pārmaiņas sagādā prieku. (un, kas pats interesantākais, tad vismaz manā dzīvē nepatīkamas lietas mainās tikai pēc tam, kad es esmu ar tām samierinājusies, pieņēmusi tās un sākusi pat izbaudīt.) bez tam: visas pārmaiņas pēc būtības ir ritmiskas, tāpat kā saullēkts/saulriets, tāpat kā sirdspuksti, tāpat arī attiecības/šķiršanās, dzīvība/nāve, miers/nemiers. tajā brīdī, kad ir aptverta šī ritmiskā sakarība, būt mierā ar to ir pavisam viegli. vēl jo vairāk tad, kad aptver, ka laiks ir ilūzija.
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |