Oktobris 22., 2004
| 14:38 - eu, bet tā taču ir, katram cilvēkam ir sava pasaule, citam lielāka, citam mazāka, un robežas var būt stingras vai izplūdušas, un tad, kad tu tuvojies kādam, kaut mazliet, šīs pasaules pārklājas, uzsūcas viena otrā, saplūst - kaut mazliet, un, ja tu mīli, tad pasaules pārklājas tiktāl, ka tu vairs nespēj atšķirt savu pasauli no tās otras, un tāpēc ir sāpīgi šķirties, satrūkst šīs saites, un pasaules tiek atlauztas viena no otras, sadalītas, tāpat kā tiek pārplēsti palagi, sazāģētas gultas, tu saki - šī ir mana pasaule, bet tā ir tavējā, šī ir mana sāpe, un tā ir tavējā, šie ir tavi uzskati, tavas emocijas, tavas jūtas, ņem to visu ārā no manis, izgriez to ārā, un viss, ko tu devi tam otram, tiek atsviests atpakaļ ar milzīgu spēku, visa mīlestība atgriežas atpakaļ, bet nu jau ar citu seju un vārdu, atgriežas atpakaļ tā, kā aizkaitināta čūska pacērtas atpakaļ un kož, un tas, ko tu būtu devusi tam otram, kas viņu būtu bagātinājis, tevi tas sagrauj un iznīcina, viss maigais un radošais spēks pēkšņi kļūst postošs, un ir arī tādi, kas spēj dzīvot pasaulē ar stingrām robežām, tādi, kas neielaiž sevī citu pasauļu jūtas, bet ne es. manas pasaules malas ir maigas un piekļāvīgas, un, tikko es esmu tikusi galā ar sevi, es atkal jūtu, kā pieskaras, pieskaras, pārklājas, uzsūc. kaut tikai mazliet, kaut tikai uz brīdi. bet tā ir.
un rētaudi? rētaudi vairs nespēj kļūt maigi un just? es nezinu to. to es nezinu. bet es jautāšu vēl.
|
Comments:
ja veelies parunaat ienaac chataa
Eu zini ... sāk izskatīties, ka tomēr jāatliek. Ar katru minūti liekas, ka nebūs uzrāviens braukt. Tu jau neapvainosies?!
pēdējā laikā tā vien gribas izmest tevi no savas friendlistes, tu neapvainosies?
Dari kā uzskati par nepieciešamu, tik ja tā izdari, tad gribētos zināt - kāpēc!
par debīliem komentāriem, protams ja taisies rakstīt sakarīgāk, sure, uz priekšu, ja taisies rakstīt tikpat debīli, tad vismaz paskaidro, kāpēc
Neuzskatu ka kaut ko debīlu būtu rakstījis, bet kāds cilvēks tāda uztvere!
HAU
vai debīli nozīmē - tev nepatīkami?
debīli (šai gadījumā, "debīli" vispār ir debīls vārds, ko nevajadzētu lietot ;)) nozīmē "nepamatoti" un/vai "bez izpratnes". ja ir pamatojums vai izpratne, tad ir citādi.
Ak tā.. un vai tikai taapeec, ka cilveeks runaa shiibi /iisteniibaa jau cilveeks, kursh ir Tavs draugs/ ir izmetams no frendlistes?
Pievienojos klubiņam "tā nav mana darīšana, bet tas netraucē man par to gudri spriedelēt," un tā nu es saku, ka no friendlistes var izmest par da jebko. Patīkami nav, bet varēt var. Un citādāk būt nevar - kāda jēga atstāt friendos cilvēku, kuru tu tur nevēlies redzēt?
Vispār jau man dziļi vienalga :) Man ar maniem draugiem viss ok ;)
Rētaudi ne tikai var kļūt, bet arī ir jūtīgi, varbūt pat paši jūtīgākie. Ja nebūtu šo sirds (dvēseles, sauc kā gribi) rētaudu, to iepriekšējo tekstu tu, Ieva, būtu rakstījusi savādāk. Cita lieta, ka tie diez vai vēl spēj kļūt maigi... :) bet tamdēļ jav mums uz ķermeņa (sirdīs) tik daudz vietas jaunām rētām un tik daudz spēka jaunam maigumam... bet, ja sanāk aizskārt šīs rētas, šo it kā mirušo miesu, par kuras nāvi biji tik pārliecināta, var sanākt negaidīta šoka terapija par tās jūtīgumu un dažreiz pat destruktīvu varu pār tagadnes pasauli...
SickAmongThePure
labi. taisnība. sasodīti jūtīgs teksts no tavas puses. lai gan nē, nav taisnība. tie nav rētaudi, tās ir kreveles, kas sāp. liekas, ka nesāp, pabaksti - ciets, nejūtīgs, nesāp, bet parausti bišķīt, pamērcē bišķīt un atklāj, ka patiesībā tajā vietā tu esi pavisam bez ādas. un asinis plūst atkal, līdz beidzot pamanās sarecēt vēlreiz. ja tā visa padarīšana nesāk strutot. bet ir, ir rētaudi arī. tikai līdz rētaudiem jāgaida gadiem, ne mēnešiem ilgi.
Fizioloģiskie rētaudi parasti sāp tāpat, kā jebkura cita vieta uz ķermeņa. Mūsu izmisuma rētaudi vienmēr paliek tieši izmisuma rētaudi (Sauc tos par kreveļainiem, lai gan man liekas ka ar krevelēm tur gan nav sakara) ,lai arī mums tā negribētos. Kreveles protams apžūs un nokritīs, bet rētauds nepazudīs... Ko es visu laiku vēlos teikt ir, ka pat rētām pārklāts (un tieši tad) tu mācies vislielāko mīlestību un maigumu sniegt, un tas tev sagādā baudu, jo zini tās vērtību, bet pašas rētas nekad neaizdzīst pa visam pret to, kas tās atvēris, pat, ja ļoti to gribam... kaut kas tur ieperinās un izgrauž tās no iekšpuses, no jauna.
jā es tikai brīnos, kā tev pietiek spēka rakstīt to, ko es būtu gribējusi uzrakstīt, bet nobijos, jo nevaru būt tik atvērta, tik ļoti vaļā
un arii tad, kad viens otram naakat pretii, lai teju, teju padotu roku.. kad ir jau _gandriiz_ taa,ka "sagriezhas pasaules mana taveejaa", tu piepeshi pamani, ka pretim naaceejs ir kljuvis neredzams. nezinu, kas taa par shkjirshanos, un vai taa ir shkjirshanaas, un kas tas vispaar ir.maanji laikam. aj lab.
vai arī tās pasaules vienkārši nepārklājas? ņem un nepārklājas, un viss, maitas tādas? es nezinu. |
|
|