tā savējo sāpināšana jau škiet kopā būšanas maizes garoza.

(Reply to this) (Thread)

"būt kopā" ir priekš sisīšiem, sāpināt var arī bez mīkstumiņa :)

(Reply to this) (Parent)

viņi, šņagas, atbild ar to pašu!

(Reply to this)

bet iedomājies, ja multiversa scenārijā tas tiešām būtu vispārējs un visuresošs realitātes aspekts, kas neizbēgami rodas no kādas fundamentālas loģiskas sakarības, un starp bezgalīgajiem visumu attīstības kombināciju variantiem šī būtu viena no retām augsta līmeņa neizbēgamībām neatkarīgi no tā, cik tālu no mūsu šībrīža universa katrs dotais visums būtu atzarots. viss pārējais varētu būt dažāds. visumi, kur gravitācijas konstante ir citāda, kur elektrona masa ir citāda, kur viss tveramais ir citāds. visumi, kur saprāts ir apgaroti, dīvaini lādēti kosmisku izmēru enerģijas lauki, kur varbūt dzīvības eksistence vispār nav cīņa. bet visur multiversā 1+1=2 ideja ir viena un tā pati, ā un jā, vēl arī tas, ka tiek sāpināti mīlētie.

(Reply to this) (Thread)

aha, tieši tas bija tas, *šubrovska tonī* ko es gribēju tev teikt

(Reply to this) (Parent)

Tu par šo raksti savās grāmatās?

(Reply to this) (Thread)

I mean, izklausās pēc attaisnojuma sāpināt tos, ko "mīlam"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jes, tieši to es viņiem saku, "lielākajā daļā universu es pat pēc cilvēka neizskatos, bet visos esmu kretīniska kuce, sorry-not-sorry"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kā tu vispār definē "mīlēšanu"?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es baisi nedefinēju, ja vien man neskatās acīs cilvēks, kuru es nupat esmu pateikusi, ka es viņu mīlu, un viņš man pieklājīgi norāda, ka kaut kas ņeaļo definīcijās (ibo, pieņemu, mīlestībai ir daudz dažādu iterāciju starp cilvēkiem/attiecībām, nu tb tas, kā es to nodefinētu vienam, nav tas, kā es to nodefinētu citam, Jo Es Esmu Kretīniska Kuce, Yo)

bet pēdējais formulējums bija "priekš manis mīlēt nozīmē būt gatavam darīt visu, lai cilvēks ir laimīgs, esot tas, kas viņš ir, un tāds, kāds viņš ir", apakšpunkti (kas gan tika formulēti citādi, bet irrelevant):
- tas, ka "laimīgs" iestājas nevis uzreiz, bet pēc kāda laika (un prasa paša piepūli), ir kinda fine, galvenais neuzbūvēt verķi, kurā točna nekad nebūs laimīgs
- balstīt šito laimi uz izteikti nedrošām figņām iz sērijas "a ja nu izdodas" (nu tur teātra spēlēšana kaut kādā fundamentālā līmenī, melošana, noklusēšana etc) ņeaļo
- ja tu principā esi labs cilvēks, tad uzbūvēt tavu laimi, kas balstās uz citu nelaimi (neatkarīgi no tā, vai tā ir tav izvēle vai ne) arī ņeaļo

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs, tu runā par sevi, "kretīniskā kuce" :) bet tas, ka tik bieži to atkārto, gan rada aizdomas, ka teju vai lepojies ar to

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs, ka es pat netaisos briesmīgi nopietni atbildēt uz tekstiem, kuros cilvēks pofigā piesienas manām grāmatām, implicē kaut kādu attaisnošanos un ģenerē kaut kādas aizdomas. Ar to, ko tu ģenerē savā galvā, vari mierīgi tikt galā pats, un es savukārt tikšu galā ar savējo.

(Reply to this) (Parent)

gan jau tajā juniversā, kur nesāpinām tos, ko mīlam ir kaut kāda cita huiņa, kas besī tik pat ļoti

(Reply to this) (Thread)

aha, nu tur tipa "fak, tikko es aizmiegu, tā manu seju sāk grauzt žurka" vai tamlīdzīgi :)

(Reply to this) (Parent)

Reizēm tomēr ir cerības uz universu ar zemāku patosa līmeni, nu, uz tādu, kur ļoti smadzenēs kaislīgie sajēdz tomēr, ka sāpina sevi paši, sagaidot no sava kaisles objekta kaut kādas neadekvātas reakcijas.

(Reply to this) (Thread)

Vot. Man ir cerības uz daudziem universiem, kur nav ne smakas no cilvēka ar viņa emocionālajiem delīrijiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Iespējams, ka ir bezgalīgi daudz universu, kuri emocionālo delīriju daudzuma skalā atrodas pa kreisi no mūsu universa.

Tikai, atvainojos, kurā acī mūs tas piš? Mūs, kuri tup šajā, "savā", "negodīgajā" universā, jo ir spiesti tajā tupēt tapēc, ka ir pārāk aprobežoti, un uz citiem neprot tikt?

Un tāpat ir arī bezgalīgi daudz universu, kuri emocionālo delīriju daudzuma skalā atrodas pa labi no mūsu universa. Varbūt ir cerība uz tajos tupošajiem, jo viņi ir vēl vairāk neapmierināti ar savējo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas mūs piš tajā acī, ka tomēr tā mīlamo sāpināšana nav kaut kāds pats centrālākais visu universu likums un bez tā var istikt, iespējams, pat mūsu universā, ja kļūst par labāku cilvēku.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lepojos ar vārdu "istikt", tas tomēr ir skaisti.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skaizti gan.

(Reply to this) (Parent)

Šķiet, Tev nāksies izkauties ar honeybee. :)

(Reply to this) (Parent)

Vot tas ir labs jautājums, principā centrālais

Nu tb atkarīgs lielā mērā no "laba cilvēka" definīcijas, protams,
bet, ja pieņemam, ka mīlestība = ļoti dziļa emocionāla saikne, kuras dēļ cilvēki ir viens no otra kaut kādā mērā atkarīgi
un katrs cilvēks ir individualitāte ar saviem dīvainajiem navarotiem,
tad mirkļos, kuros tie dīvainie navaroti ir savstarpēji izslēdzoši, sāpināšana sanāk enīvej, ja cilvēki ir patiesi pret sevi un otru

Abpusēja "pieslīpēšanās", protams, ir lieta, bet pieslīpēties ir sāpīgi
Teorētiski varētu būt tik "labs cilvēks", ka visu pieslīpēšanos izveic savā galā, otru nemaz ar to netraucējot, beeeet (pat ja ir iespējams, ka to var izdarīt tā, ka otrs to i nepamana) es nezinu, vai tas ir okei, domāju, ka ne

Lai gan, teorētiski, nu, piemēram, ja vispār nepielaiž klāt tos, kurus mīl, varbūt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

a kā būtu no šāda viedokļa.

katram ir kaut kādas lietas, kas ir svarīgas un kas nav svarīgas.

mīl faktiski par to un to, kas sedz tev svarīgās lietas tā, kā vajag tev

viena lieta ir, ja nenosedz visas svarīgās -- tas normāli, nav mums viena spunde visām mucām

bet, ja dažās no svarīgajām nosedz, citās svarīgajās savukārt sāpina -- tad pēc būtības nah. viss pārējais ir tikai sevis čakarēšana, square peg trying to rape the round hole.

vienīgais, kas jāņem vērā -- svarīgās lietas mēdz katram šiftoties pamazām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuja, bet pat šajā versijā ar "visi ir saprātīgi cilvēki un saprātīgi izvēlas, ko mīlēt" (khhhh, because that's always the case), tā šiftošanās arī ir sirdi lauzoša, grozi, kā gribi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, droši vien.
man grūti tā iedomāties bez konkrētiem piemēriem.
ja es zinu, kas otram svarīgs, es droši vien šiftojoties censtos to ņemt vērā un par varītēm nebāzt ko sāpīgu, ja varu kā izvairīties vai neafišēties. these things take time.


bet par šo:
> "visi ir saprātīgi cilvēki un saprātīgi izvēlas, ko mīlēt" (khhhh, because that's always the case)

it kā ne par to, bet īstenībā ir gan:
"- Money land and titles. It's amazing how often we failed to marry anyone who didn't have at least two out of three"

(Reply to this) (Parent)