nu es baisi nedefinēju, ja vien man neskatās acīs cilvēks, kuru es nupat esmu pateikusi, ka es viņu mīlu, un viņš man pieklājīgi norāda, ka kaut kas ņeaļo definīcijās (ibo, pieņemu, mīlestībai ir daudz dažādu iterāciju starp cilvēkiem/attiecībām, nu tb tas, kā es to nodefinētu vienam, nav tas, kā es to nodefinētu citam, Jo Es Esmu Kretīniska Kuce, Yo)

bet pēdējais formulējums bija "priekš manis mīlēt nozīmē būt gatavam darīt visu, lai cilvēks ir laimīgs, esot tas, kas viņš ir, un tāds, kāds viņš ir", apakšpunkti (kas gan tika formulēti citādi, bet irrelevant):
- tas, ka "laimīgs" iestājas nevis uzreiz, bet pēc kāda laika (un prasa paša piepūli), ir kinda fine, galvenais neuzbūvēt verķi, kurā točna nekad nebūs laimīgs
- balstīt šito laimi uz izteikti nedrošām figņām iz sērijas "a ja nu izdodas" (nu tur teātra spēlēšana kaut kādā fundamentālā līmenī, melošana, noklusēšana etc) ņeaļo
- ja tu principā esi labs cilvēks, tad uzbūvēt tavu laimi, kas balstās uz citu nelaimi (neatkarīgi no tā, vai tā ir tav izvēle vai ne) arī ņeaļo

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs, tu runā par sevi, "kretīniskā kuce" :) bet tas, ka tik bieži to atkārto, gan rada aizdomas, ka teju vai lepojies ar to

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs, ka es pat netaisos briesmīgi nopietni atbildēt uz tekstiem, kuros cilvēks pofigā piesienas manām grāmatām, implicē kaut kādu attaisnošanos un ģenerē kaut kādas aizdomas. Ar to, ko tu ģenerē savā galvā, vari mierīgi tikt galā pats, un es savukārt tikšu galā ar savējo.

(Reply to this) (Parent)