šī matemātika man vienmēr liek stipri aizdomāties par to ko īsti nozīmē 'profesionāls rakstnieks' Latvijā.

(Reply to this) (Thread)

nē, nav tik traki, es sajaucu matemātiku :)

(Reply to this) (Parent)

Man aizdomas, ka rakstniecība, tāpat kā zole, ir hobijs, nevis profesija. Un ļoti retais - tā ir izņēmuma situācija, nevis norma, - var pelnīt iztiku, spēlējot zoli vai rakstot. Lai gan, protams, katrs otrais students gribētu sēdēt kojās, spēlēt zoli un lai viņam par to vēl arī maksā. :)

(Reply to this) (Parent)

+nodokļi mazliet ar jāsamaksā , tā kā apmēram *1.5

(Reply to this) (Thread)

no minimālās mēnešalgas gan jau viņi arī atrēķina nodokļus

kā cilvēki par to ciparu izdzīvo, nezinu

(Reply to this) (Parent)

15% no 288 000 ir 43200. Tobiš, jāpārdod grāmatas 28 800 vērtībā gadā.

(Reply to this)

klau, bet attiecībā uz tiem 15% - vai tā ir normāla prakse, vai tomēr citās valstīs autorus tik brutāli neapkāš?

(Reply to this) (Thread)

Procenti var variēt, bet nu tas puslīdz iet kopā ar jebkādu priekšmetu cenu veidošanos. Pat neko daudz nezinot par vietējo grāmatu tirgu:
Let's assume, ka pircējs samaksā 10 EUR.
1 EUR no tā aizies PVN (negrāmatām būtu 2EUR) - gala tirgotājs vairumu no tā atgūs, bet to daļu tāpat samaksās pārējie;

Veikals izplatītājam par priekšmetu visticamāk nemaksās vairāk par 6 EUR; mazumtirdzniecība ir čakarīgs pasākums, es nebrīnītos ja būtu arī mazāk par to.

Pieņemot ka mūsu galā izdevēji pa taisno strādā ar veikaliem, izpaliek vairumtirdzniecība bet savādāk tā arī vismaz 1-1.5 EUR no tā apēstu;

Tīri fiziski iespiest grāmatu mazā tirāžā IMHO maksā vismaz kādus 2 EUR gabalā; attiecīgi tā pīrāga daļa kas ir jāsadala visiem satura veidotājiem - autoram, rediģēšanai, ilustrācijām, maketēšanai, whatever + vēl izdevēja peļņai un administrācijai ir visticamāk kādi 30-40% no gala cenas; autors visticamāk iegulda vairāk laika nekā visi pārējie kopā, bet vairumam autoram nav tāda 'leverage' lai dabūtu lauvas tiesu no tās summas, 15% šķiet tīri reālistiski.

Tas tāpat kā fiziskajiem produktiem, ja gribi pārdot priekšmetu kuru tev galu galā ķīnā rūpnīca izgatavos par 5 EUR gabalā (darbs+materiāli, neskaitot vienreizējās izmaksas kā dizainu, testēšanu, plastmasas veidnes utml), tad mazumtirdzniecības cenu tādam jāplāno vismaz 25 EUR, savādāk tur nekas nesanāks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par nodokļiem (PVN etc) nevar zināt, jo % nāk no grāmatas nominālvērtības, un man šķiet, ka tur automātiski tiek atrēķināti nodokļi (if that changes anything)
nu tb ja tu nopērc manu grāmatu Zvaigznē par 10 EUR vai Rozē par 13 EUR, es dabūnu vienu un to pašu ciparu enīvej

No izdevniecību puses, man šķiet, tas procents ir tik zvērīgs arī ar to, ka izpārdota tirāža ir reāls retums. Notirgota puse no tirāžas skaitās diezgan okei, a izdevniecība ta ir iegāzusies uz visu (tāpēc es vispār runāju tikai par % no pārdotā, nevis avansu, jo, ēēē, avanss kā suga principā pastāv, bet tik bēdīgs, ka, teiksim, es viņu negribu redzēt ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

avanss ir 20 eur ar tekstu: "neaizliedz sev neko!" ?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

apmēram piecreiz vairāk, ar tekstu "iztrakojies kārtīgi!" :)

nēnu kā kur, tās izdevniecības, kas neplāno maksāt % no pārdotā (ibo līguma ievērošana ir priekš sisīšiem) dod vairāk.

(Reply to this) (Parent)

tā ir normāla prakse, 15% ir optimistiski (10% ir normāli)

tāpēc jau pēdējos gados - līdz ar e-grāmatu uzvaras gājienu - ir tik būtiski palielinājies self-publishing lauciņš - tā atšķirība starp iegūtajiem % no tradicionālās izdošanas un self-pub, teiksim, kindle direct, ir dramatiska.

cits jautājums, ka self-pub gadījumā autoram pašam jānodarbojas ar/jāorganizē ne vien visu tehnisko darbu, bet arī reklāmu da mārketingu (un pārliecināšanu, ka viņa pašpublicētais darbs nav tāds sūds kā lielākā daļa pārējo ;)), t.i., going indie pa lielam veiksmīgi var 1) ļoti profesionāli/talantīgi autori 2) autori, kas daudz raksta (t.i., arī neliela fanu bāze var sapirkt ļoti daudz grāmatu) 3) jau ļoti labi atpazīstami autori

(Reply to this) (Parent)

Es vakar drudža murgos izdomāju pionierīgu shēmu. Rakstniekiem maksā tikai tikmēr, kamēr viņi neraksta. Kā sāc rakstīt - tā uzreiz jāpiķo atpakaļ. Autori līdz ar to būtu ieinteresēti būt ļoti žigli un produktīvi - nekādu 3 gadus nokavētu dedlainu vairs. Un vairāk apdomātu, ko un kā. Nekādu eksperimentu, meklējumu, radošo neveiksmju u.c h. Kontroli varētu nodrošināt ar KM izsniegtiem datoriem, kas automātiski būtu savienoti ar īpašnieka bankas kontu.

(Reply to this)