omg, quel horrible

(Reply to this) (Thread)

Ai mīn, dzīve, protams, nav rozā poniji, bet to, manuprāt, cilvēks ir spiests iemācīties anyway. Un ģimenei jau nu vajadzētu būt tai sadaļai uz kuru tomēr var paļauties un kurā justies droši.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

arī tur, ārā to sabiedrību taču veido 'ģimenes'.. kamdēļ pret savu ģimeni jāizturās labi, bet 'tur, ārā' drīkst būt riebeklis un kādam ar to kko iemācīt, tip, ka dzīve nav rožu dārzs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tagad esmu konfuzēts un kā parasti šādos gadījumos cenšos nonākt pie kaut kāda uzskaitījuma.

pirmkārt, nesaprotu, kas drīkst kur būt riebeklis un kāpēc tādiem jābūt.

otrkārt, apstāklis, ka "tur ārā" riebekļi ir, manuprāt, drīzāk nelāga fiška nekā speciāli kultivējama vai šausmīgi izplatīta parādība. bet ja nu reiz tādi ir, tad vismaz tur, kur ir iespēja, droši vien ir vērts parādīt, ka var dzīvot arī savādāk, nevis kā riebekļi. jo ko gan citu ir vērts apliecināt bērnam?

treškārt, var gadīties, ka tas viss ir tufta, ja runa ir par veselīgas disciplīnas ieviešanu dzīvē, kas ir sasodīti noderīga lieta. autoritārisms gan man šķiet visai švaks veids, kā to darīt, bet nu pats jau es nevaru tā īsti par to spriest un gadījums no gadījuma atšķirās.

(Reply to this) (Parent)

riskēju teikt, ka gan jau intuitīvi zini, kā ir pareizāk, un šim instinktam arī jāuzticas

(Reply to this) (Thread)

bet vai pietiek iekšas tā arī rīkoties un pēc tam sadzīvot ar rezultātiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

depends, kāda ir maksa par (ne)rīkošanos un vai kādā gadījumā tas ir kkā sačakarēts bērns, kas varēja arī nesačakarēties (atvainojos par seklo spriedelēšanu, kam nav nekāda sakara ar padomu došanu, tikai teorētiski attīstu domu)

(Reply to this) (Parent)

vēl jau arī es neesmu viena, te vēl ir ļaudis, kam ir pirmviedokļa tiesības, kā arī bērns pats, kas visu to tik traģiski vai tālejoši it kā vēl neuztver

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk tu pati arī atbildēji, "bērns kurš to visu tik traģiski neuztver" Bērni ir ļoti fleksibli un ātri vien saprot attiecību modeļu dažādību. Tāda nu ir tā dzīves skola un ne vienmēr tas kā šķiet tev tieši tāpat tiek uztverts no bērna viedokļa :)
Protams šis ir ļoti vispārīgi, katra situācija individuāla.

(Reply to this) (Parent)

jāparunā ar abām pusēm atsevišķi. vismaz kaut ko izdarīt.

man lasot aš sažņaudza sirds apvidū, ak - lauvumammas...

Nu, tur viss diezgan sarežģīti, viss no cienītā jaunēkļa psihofizioloģiskās uzbūves atkarīgs, bērnība autoritārā režīmā var gan riktīgi norūdīt raksturu, gan padarīt par memmesdēliņu, ja to raksturu izdodas salauzt, vismaz tā esmu novērojis.

(Reply to this) (Thread)

Ak, dažkārt mīlošas mātes sirds pat prasību atvasei, lai tā pati saslauka sulu, ko izlējusi uz grīdas, uztver kā holokausta turpinājumu. Tb grūti pateikt, neesot klāt, kurā brīdī runa ir par elementāru mazuļa pāriešanu bērna stadijā, ar tai nepieciešamo iekļaušanos ģimenes iekšējā hierarhijā (un ar to īto pašsavākšanās un pašdisciplinēšanās prasmju apgūšanu), un kurā brīdī kāds pieaugušais kompensē pats savus mazvērtības kompleksus, par objektu izmantojot mazāko.

(Reply to this) (Parent)