es ceru, ka paspēšu to izstādi vēl redzēt, bet šitais darbu plaģiātisms ir atklāts pizģets, it sevišķi ņemot vērā, ka orģināls izskatās tik elegants salīdzinājumā ar noslīkušo pakaļdarinājumu akvārija nogulšņu krāsā

> Tā nu viņš ir. Oriģinalitātes prasības smagā nasta spiež kamiešus. vairākus simtus gadu atpakaļ savukārt viss bija otrādāk, autors pieturējās pie iepriekšējo izcilo autoru izstrādātā ceļa,
--
Es drīzāk teiktu autortiesību smagā nasta. Nezinu, vai Padegam ir mantinieki, un vai uz gleznām arī tas attiecas tādā pašā apjomā, bet, ja šis būtu literārs darbs, Rungenfeldi, man šķiet, viņi varētu iesūdzēt tiesā.

Kas savā ziņā būtu absurdi, jo tīra oriģinalitāte mākslā nu jau mūsdienās ir teju nereāla, un iespējams arī idejiski bezjēdzīga (kurš tādu mākslu spēs uztvert?). Man šķiet, pat fotogrāfiju pārfotografēšana (kas arī reāli notiek starptautiskos konkursos ar prēmijām, kur ik pa brīdim uzpeld, ka galvenās balvas norauj kāds, kas pārfotografējis cita autora citā konkursā uztaisīto) ir savā ziņā gribot negribot pārinterpretācija.

Bet atsauces, protams, vajadzētu gan.

/meklē piemērotu citātu, lai nomainītu «Rolavs» ar «Padegs»

smalki to saucot par postmodernisma citātu :))
bet nu, ja bez ironijas šis gadījums kaut kā par daudz ar pirkstu acī iebraucis, bet par Padegu baidos ka Saatchi kungs diez vai jel kad pat garām skrienot ir dzirdējis... joka pēc iekomentē pie bildes, labprāt ievērtēšu vai to vispār pamanīs.

Ilgi domāju, vai tādam estētiski neaptēstam cilvēkam, kā man vispār par šo tēmu kaut ko pukstēt (esmu vairākkārt apsūdzēts tajā, ka man esot konservatīva gaume, lai gan es tā arī neesmu sapratis, kā tieši šis konservatīvisms izpaužas, jo es parasti cenšos turēt savu uztveri cik vien iespējams atvērtu jauniem pārdzīvojumiem un lāga nesaprotu, ko vēl es varētu darīt, un tomēr lielākā daļa mākslas vienalga man izrādās totāli vienaldzīga, bet nu whatever, stāsts nav parto).

Skatoties uz Padega gleznas interpretāciju līdzība ir tiešām tik pat uzkrītoša kā starp Rolava un Kūļa tulkoto Kantu. Bet es nepaslinkoju un paskatījos citas minētās mākslinieces gleznas tajā Saatchi galerijā. Kārtējo reizi jāsaka, ka šīs dāmas autputs mani neuzrunāja ne vella, kaut gan vispār man patīk darbi, kuros mākslinieki demonstrē gana attīstītas tehniskās iemaņas. Un arī šī glezna neuzrunāja, kurpretim Padegs - tas gan patika.

Rakstu visu šo garo ievadu lūk, kādēļ: ja nevar nospiest tā, lai saglabātu to galveno dēļ kā bija vērts spiest, tad nafig vispār ielaisties? Jeb šeit māksliniece kārtējo reizi ir baigi provokatīvā ar to, ka apzināti uzzīmē "kontraversiāli skandalozu" darbu?

(Reply to this) (Thread)

par to tehnisko viņas vēl varētu pastrīdēties, bet visādi citādi 'motīvu' pārgleznošana mākslā nav nekas jauns vai neparasts, vienīgais, laikam oriģinalitātes piešprice, nafig vipār ķerties pie kkā, ko cits jau ir uzgleznojis, ir jābūt pietiekami acīmredzamai, lai šaubas un jautājumi nerastos.

starp citu, ir tāda grāmatiņa: "Art in the courtroom", ļoti aizraujoša, gluži kā detektīvs, kur - arguments pa argumentam - tiek izsekots līdzi dažādām, ar mākslas keisiem saistītām tiesas prāvām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, tehniskā puse nav izcil-perfekt-ideāla, bet tādam, kā man ar šo pilnīgi pietika (man, btw, naivisms ļoti imponē - tur ir tāds liels un tizls šarms).

Par oriģinalitāti - tās zaļās lapas man tur patīk vairāk par izplūdušajiem bumbierveida ķermeņiem. Varbūt, ka provokatīvāk būtu figūras vispār neizzīmēt, atstājot tukšu vietu? Iznāktu akcentu nobīde par labu lapām.

Oi, ar jaunām grāmatām man vispār ir trakums, pašlaik lasu vienlaicīgi divas - vienu par farmācijas biznesa ēnas pusēm, otru par medicīnas kopumā ēnas pusēm. Mākslai būs jāgaida, kamēr man atbrīvosies vieta grafikā.

(Reply to this) (Parent)