Vispār iepiestošu atbilidi Ķīmiķim šeit, jo srač konkrēti ap abortiem ir kinda nebeidzams dēļ voluntāriem apgalvojumiem un nespējas tos pierādīt kā mātemātikā.
Lūk, tēmu vispārinu:
Gan jau jautāju, bet vai tev ir problēma ar cilvēku killošanu principā, īpaši, ja tas nesagādā ciešanas? Jo viss šis dancis ir tieši dēļ jūsu nevis manas problēmas ar killošanu.
Kā ar bēbja killošanu, atstājot kaut kur sasalt mežā? Arī nekādu īpašu ciešanu un bēbis ir stulbāks par suni, tātad nekāds auksts entelekts nav zaudēts.
Kāda attieksme pret nāvessodu par/pret?
Imo šī ir samēra kompleksa problēma, kas nereducējas tikai uz sraču par abortiem.
Kurā brīdī ir leģitīmi norubīt cilvēkam, neatkarīgi no viņa "potencialitātes", jebkādu iespēju uz eksistenci?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: