Comments: |
a ja es esmu 1 ateists islāma valstī, ko tad?
Kamēr viņi nepārkāpj tavas cilvēktiesības, ir labi. Viņiem nav nekāda iemesla valsts līmenī uzklausīt tavu viedokli.
Konservatīvo "gaušanās" nav par viktimizāciju (lai ko tas šajā kontekstā priekš tevis nenozīmētu), bet totalitārām darbībām no tev ideoloģiski draudzīgiem spēkiem. Gausties vispār ir lieki. Par brīvību ir nevis jāgaužas, bet jākaujas ar jebkuriem līdzekļiem.
Diskusijas par brīvo gribu nebūs? :)
Man, savukārt, nav īsti saprotams, kādēļ pēdējā laikā "identitātes politika" dažos naratīvos ir padarīta par baisāko bubuli un visu nelaimju cēloni. Identitāte ir bijusi politikas neatņemama sastāvdaļa sākot jau no pašiem demokrātijas aizmetņiem - kad no tavas identitātes bija tieši atkarīgs, vai tev vispār ir kāda teikšana politiskos jautājumos. Ikvienas vēsturiski marginalizētas grupas cīņa par balstiesībām ir bijusi pēc būtības identitātes politika. Un arī mūsdienu aktuālais jautājums man šķiet tik pat valīds kā agrākā cīņa par plikām balstiesībām: kādēļ tikai* sirmiem kungiem ir vara spriest un lemt par abortu, viendzimuma laulību utt. regulējumiem, kuri viņus principā nekādā veidā neskar, kamēr cilvēki, kurus šie regulējumi skar, likumdošanas varas sastāvā ir pārstāvēti minimāli, vai nav pārstāvēti vispār.
Pag pag, a sirmos kungus ievēl kurš? Kurš ievēkl Verhovstadu, Junkeru, Mnerkeli uc. kompostu? Kurš dienu un nakti strādā sirmā kunga Sorosa aģitpropagandas brigādēs? Liekas, ka pamatā hederveidīgi/gedyminveidīgi cilvēkveidojumi. Pričom te sirmie kungi? Sirmie kungi taču ir galvenie cīnītāji par 'progresīvajām vērtībām''. :)
Ak un jel, vai tad no mana teksta nebija acīmredzams, ka "sirmie kungi" ir domāts nevis burtiski, bet vairāk kā simbolisks apzīmējums? Būšana sirmam kungam praktiski jau neliedz pārstāvēt arī marginalizētu grupu intereses; protams, kad konkrēti politiķi to dara/cenšas darīt, tad nāk konservatīvi noskaņoto cilvēku protesti par identitātes politiku, kreiso ekstrēmismu, progresīvo vērtību likšana pēdiņās + galu galā arī prasta apsaukāšanās. Konservatīvismam arī ir spēcīgs identitātes politikas elements - līdztiesības ierobežošana "citādajiem", kuru identitātes neatbilst šaurajai konservatīvajai definīcijai par "mūsējo" identitāti.
Līdztiesības ierobežošanas monopols Rietumu sabiedrībā viennozīmīgi pieder tiem, kuri sevi lepni sauc par liberāļiem, bet kuri patiesībā ir totalitāristi, kuri zem "citādo" aizstāvības karogiem apkaro un terorizē normālo absolūto vairākumu, ieviešot vārda un dažādu citādu brīvību ierobežojumus. To neredzēt var tikai šīs ideoloģijas izskalotām smadzenēm apveltīts indivīds. Vai arī pavisam, pavisam jauns dzīvē nepieredzējis cilvēciņš. Tu piederi pie pirmajiem, jo šī tava aprobežotība pārliecinoši nolasāma praktiski katrā tavā Cibas komentārā - pat tajos, kuri nav par ideoloģiskām vai politiskām tēmām. Un diemžēl neesi šeit tāda vienīgā - vēl spilgtāki šī žanra pārstāvji ir Melubiksis, pinjons un vēl daži. Vienīgā cerība, ka cilvēks ar gadiem apjēdz savu jaunības stulbumu, bet šā vai tā - zināms kaitējums nodarīts, jo ikviens vārds, ikviena darbība atstāj sekas.
Liekvārdīgos uzbraucienus ignorēšu, un atbildēšu par ļoti konkrētu lietu: par vārda brīvību. Ja tu esi patiess, principiāls absolūtas vārda brīvības aizstāvis, tad tev nevajadzētu būt iebildumiem pret rupjību plašu lietošanu publiskajā vidē - medijos, politikā, uz ielas, darbā, jā, arī bērnu klātbūtnē. Vai tā ir - vai tu esi absolūtas vārda brīvības aizstāvis? Vai tev nebūtu principiālu iebildumu pret vārdu "pimpis" bērnu pasaciņas laikā, vai ja priekšnieks tevi ikdienišķi un nepiespiesti sauktu par "sīko mauķeli"? Ja iebildumi nebūtu, tad visu cieņu, esi konsekvents absolūtas vārda brīvības aizstāvis. Ja iebildumi būtu, nu, tad tas ir divkosīgi - čīkstēt, ka publiskajā diskursā notiek paradigmu maiņa, kur "cieņas un goda aizskaršana" tiek paplašināta, lai ietvertu arī vēsturiski marginalizētas grupas, ne tikai "sirmos kungus" un tos, kurus viņi atzīst par elementāru cieņu pelnījušiem cilvēkiem. Jo kad paskatās dziļāk, par ko tad parasti notiek cēlā cīņa (interneta komentāru formātā...) par vārda brīvību, tad izrādās, ka par marginalizētu grupu saukšanu degradējošos vārdos un pakļaušanu pazemojošai stereotipizācijai.
Tas tā. Un kas būtu tās dažādās citas brīvības, kas tev tiek ierobežotas?
Bērnu klātbūtne vispār ir vislabākais indikators visādu skaļo vārda brīvības aizstāvju divkosībai. LGBT+ cilvēkus saukāt par izdzimteņiem vajadzētu būt brīv bez jebkādām sociālām sekām, bet nedo` dies` bērniem stāstīt, ka tādi cilvēki eksistē. Nicinoši izteikties par sievietēm un priekšā, pakaļā runāt par esošajām un izdomātajām dzimumu atšķirībām ir katra intelektuāļa pienākums, bet savu samaitājošo seksuālo izglītību turiet pa gabalu no mūsu bērniem. Stereotipizēt dažādas ādas krāsas cilvēkus ir patiesības paušana, bet iekļaut mācību programmā rasisma vēsturisko kontekstu un eiropocentriskā skatījuma kritiku ir pretīgo kultūrmarksistu sazvērestība jauniešu prātu samaitāšanai.
Tu tiešām domā, ka sjw gaušanās un tikumsignalizēšana strādā jebkur citur izņemot jūsu personīgajā riņķadročī? Bez ironija hujārī kaut ko par "baltajām privilēģijām" un baiso rietumu patriarhālismu, 'homofobiju' un ko tur vēl, kamēr velkamē visus iespējamos pasaules ahmedus, kauninot part rasistiem un nacistiem tos vietējos, kas iebilst - jūs neesat psihiski riktīgi.
Nu, šis mans teksts par bērniem un divkosību, acīmredzot, nostrādāja, jo tavā komentārā nav ne kripatas pretargumentu, tikai viena liela, trekna sarkana siļķe (es atkal gribu parunāt par imigrantiem! es par viņiem visu laiku lasu, bet man ar to nepietiek! es jebkuru tēmu gribu pārvērst sarunā par imigrantiem!).
Ko tu vari pateikt par bērniem, kuru nogalināšanu atbalsti un kāpēc man vai kādam citam to būtu jāņem nopietni?
Jā, protams, uz imigrantiem neuzķēros, davai tagad pataisīsim šito par kārtējo bezjēdzīgo sraču par abortiem (cik noprotu, ar to ir domāta "bērnu nogalināšana"). Nē, es šitā nespēlējos, atpisies, nelaime.
| |