|
5. Jun 2019|08:17 |
Liekvārdīgos uzbraucienus ignorēšu, un atbildēšu par ļoti konkrētu lietu: par vārda brīvību. Ja tu esi patiess, principiāls absolūtas vārda brīvības aizstāvis, tad tev nevajadzētu būt iebildumiem pret rupjību plašu lietošanu publiskajā vidē - medijos, politikā, uz ielas, darbā, jā, arī bērnu klātbūtnē. Vai tā ir - vai tu esi absolūtas vārda brīvības aizstāvis? Vai tev nebūtu principiālu iebildumu pret vārdu "pimpis" bērnu pasaciņas laikā, vai ja priekšnieks tevi ikdienišķi un nepiespiesti sauktu par "sīko mauķeli"? Ja iebildumi nebūtu, tad visu cieņu, esi konsekvents absolūtas vārda brīvības aizstāvis. Ja iebildumi būtu, nu, tad tas ir divkosīgi - čīkstēt, ka publiskajā diskursā notiek paradigmu maiņa, kur "cieņas un goda aizskaršana" tiek paplašināta, lai ietvertu arī vēsturiski marginalizētas grupas, ne tikai "sirmos kungus" un tos, kurus viņi atzīst par elementāru cieņu pelnījušiem cilvēkiem. Jo kad paskatās dziļāk, par ko tad parasti notiek cēlā cīņa (interneta komentāru formātā...) par vārda brīvību, tad izrādās, ka par marginalizētu grupu saukšanu degradējošos vārdos un pakļaušanu pazemojošai stereotipizācijai.
Tas tā. Un kas būtu tās dažādās citas brīvības, kas tev tiek ierobežotas? |
|