Pagājšnedēļa pagāja zem kautkādas sātana zvaigznes, jejbogu!
1.redzēju kā ceturdaļsekundi atpalikušo kungu, kas šķērsoja ielu aiz manis, sabrauca auto. Kungs teica: "BUMS!" un aizlidoja citā virzienā nekā viņa okulāri. (uz paģirām diezgan pabaiss skats, sevišķi, ja paveroties uz tuvējo plakātu, kur rakstīts "Negro cat", atceries par Annušku, kas eļļu jau izlējuse... tikai šoreiz tā nebija domāta man)
2.Gāju pa svelmainu Valdemārielu, saule spīd, viss čiki. Kautkādā veidā tur bij izsaveidojusēs peļķe, vienīgā pa visu ielu... Kā Jūs domājiet (-at?), kuras daiļās būtnes šķīsti balto kleitiņu nošļakstīja galīgi mellu? Vēlāk pretīmnākošie ļaudis ar neizpratni manī raudzījās, bet ej tu viņiem iestāsti, ka tiešām viena peļķe šai pilsēta ira un tā pate pār mani pārklājusēs.
3.Naudu ar' man nedeva kā rezultātā salecos ar priekšniecību, teiktdama, ka kamēr alga nav galdā nekādas mīlas nebūs, karoče Fjokla streikoja. Rezultātā gan viss atkal labi, man jau patika īstenībā kā mēs ar priekšniecību abi bļāvām un sitām pa galdu!
4.aizmirsu... vēl kautkas bij'.

p.s. Visu atsvēra šnaba raušana ar Svenu, vienā brīdī viš akal visgudri pastiepa rādītājekstremitāti kosmosā un teica:"Klau, Fjokla, kad tu pēdējoreiz rakstīji vārdu HUI ar krītu uz sētas?". Uz ko es atbildēju: "Akdies', Sven, es vēl nekad mūžā to neesmu darījuse!". Tad nu bijām mēs "krīta banda" un naktī- tumsā pieķēzījām visu Āgenskalna priežu asvaltu ar neglītiem vārdiem un ilustrācijām.