kaut kāda, iespējams, ir, vienīgi iebraucējletiņu populācijas dēļ neviens brits vai vācietis nav ticis pārvietots pie polārlapsām & letiņi tiem pašiem britiem un vāčiem neatļaujas pateikt "не понемаю я ваш собачий язык".

un daudzi jau patiesībā gribētu atgriezties, ja atgriešanās nenozīmētu mocības, salīdzinot ar to dzīvi, kas viņiem ir tur. varbūt to nobalsošanu var uztvert vismaz kā ilūziju par iespēju kaut ko darīt, lai atgriešanās bez mocībām kaut kad kļūtu iespējama.

Par izsūtīšanām nerunāsim, jo tā ir pilnīga cita paaudze.
Es domāju, ka līdzība ir acīmredzama - dzīvo citā zemē, bet, tā vietā lai pieņemtu vidi un integrētos sabiedrībā, identificē sevi ar citu valsti. Starpība varbūt vienīgi tā, ka Krievijā neviens neņemtu par pilnu, ko tāds emigrants domā par viņu iekšējām lietām.

Domā, ka nav iespējams sevi identificēt ar divām vai pat vairākām valstīm vienlaicīgi? Gan integrēties, gan saglabāt saiknes ar dzimto zemi?
Latvieši taču ir meistarīgi uz pielāgošanos un adaptēšanos.

Pie tam jebkuram emigrantam Latvijā dzīvo radi un draugi un kaut vai viņu dēļ ir vērts kaut ko darīt Latvijas labā.

Man domāt, ka to, ko balsstiesīgie emigranti domā par valsts iekšējām lietām gan Latvijā gan Krievijā politiskajā līmenī ņem vai neņem vērā tieši tikpat daudz, kā to, ko par to domā pastāvīgie iedzīvotāji - balsis paliek balsis.

> tā vietā lai pieņemtu vidi un integrētos sabiedrībā, identificē sevi ar citu valsti

jā, jo neba integrēties viņi ir braukuši, bet gan pelnīt $. domāju, liela daļa labprāt atgrieztos, ja šeit par ieguldīto darbu varētu saņemt līdzvērtīgu piķi.

nav jau viņu vidū nemaz tik daudz tādu true kosmopolītu, kas nemaz neskatās atpakaļ.

varbūt nerīkot to nobalsošanu ārzemēs un atņemt balsstiesības nelatviešu izcelsmes Latvijas iedzīvotājiem un pēc tam, kad būs nomiris pēdējais pensionārs, šajā zemes nostūrī paliks tik pāris bebri un lācis, kuru mēs tikpat dalām ar igauņiem? (kā jau šobrīd tas reāli notiek Latgalē, kur no kartes tiek svītroti ārā desmitiem ciematu, jo pēdējais iedzīvotājs miris)

pateikt varbūt neatļaujas, bet valodu nemācās, tusē tikai ar sev līdzīgiem un aborigēnus uzskata par idiotiem. tepat cibā tādi personāži laiku pa laikam uzpeld [ai mīn, ne cibiņi, bet cibiņu reportāžās].

Varbūt tāpēc, ka ne visi, kas balso ārzemēs, tur ir labākas dzīves meklējumos, bet piemēram ceļo atvaļinājumā, vai ir darījumu braucienā.
Un varbūt arī tāpēc, ka daži varētu būt tādi, kas ir izbraukuši uz laiku - studēt vai tamlīdzīgi un tomēr nevēlas saraut saiknes ar Latviju.
Un varbūt pat ir tādi, kas tiešām ir labākas dzīves meklējumos, vai patiesībā jau vairs nemeklē, bet vienkārši dzīvo, bet kam rūp tas, kas notiek Latvijā, un ir ar mieru ar sev pieejamiem līdzekļiem (balss tiesībām) piedalīties šajos procesos.

Dažreiz skats no malas var būt visai vērtīgs.
(man tikai žēl, ka pēdējo mēnešu laika esmu pati bijusi pārāk aizņemta, lai iedziļinātos Latvijas iekšpolitikā, lai man būtu tāds pilnvērtīgs skats)

Esmu divreiz balsojis ārzemēs, izbraukumos, un bijis pateicīgs par šo iespēju, jo "katra balss skaitās". Toties pārāk nepārdzīvoju nezkāpēc, ka nevarēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, atrodoties ne savā pagastā.

es arī 2x esmu ārzemēs balsojusi, jo biju vienā īsā, otrā garā prombūtnē. tāpēc jau nevajag atņemt man iespēju.