Visapkārt viens vienīgs, nē, drīzāk daudz, tik daudz, ka tie stāv viens otram cieši līdzās, ka pa gabalu izskatās pēc viena vienīga absurda. Nu, piemēram, akcizētās preces. Ja paņemsim visus, kas izsniedz atļaujas, un pēc tam tās uzrauga, vajātājus, kuri mēles izkāruši dzenas pakaļ pārkāpējiem utt. utjpr., un saskaitām kopā viņu algas, tad tur kā reiz sanāk tas pats skaitlis (plus-mīnus), jeb, kā mani tūlīt pat palabos zinošāki cilvēki "tas pats cipars". Taču lai nu paliek, es to tik tāpat vien, starp citu, jo par aicinājumiem mainīt pastāvošo iekārtu liek cietumā, bet citreiz vienkārši izgaisina bez pēdām. T.i. pēdas paliek, kur bijušas, bet viss, kas uz augšu - potītes, ikri, ceļi, ciskas... ēēē... nu un visspārējais pačib bez bez pēdām, jo, kā jau iepriekš minēju, pēdas paliek.
Tas bija ievads, tagad pievēršīsimies konstryuktīviem priekšlikumiem, t.b. biznesplānam.
Vai nekad neesat domājuši par to, cik bezjēdzīgas ir bezmērķīgas fiziskās aktivitātes? Es saprotu boksu, jo tur ir acīmredzams mērķis- nodarīt gauži pretiniekam. vai bumbas spēlēm - iedabūt bumbu vārtos... un pa starpu iespert pretiniekampapotīti, kas atkal ir tas pats iepriekš minētais nodarīt gauži. Skriešana vispār ir vismērķtiecīgākais no aktivitātēm - noķert autobusu, aizmukt no suņa, aizskriet līdz mērķim. Un, pat ja mērķis ir atgriezties sākumpunktā, t.i. skrien pa apli, kvadrātu, poligonu, vai līniju, ko, piemēram, apraksta ar sinusu no logoritma vai kā tamlīdzīgi, tad tik un tā ir mērķis.
Pilnīgi pretēja tam visam ir hanteļu cilāšana. Man nekas nav iebilstams pret smagumu celšanu, ak Kundze, tak ņemiet un cilājiet, ja jums tas sagādā baudu. Tik dariet to mērķtiecīgi, ar jēgu. Nesiet klavieres uz piekto stāvu! Bet šitā 15 kg cilāšana 12 reizes un pēc tam  17,5 kg 8 reizes, pēc kā hanteles labākajā gadījumā atgriežas savā vietā plauktiņā, bet biežāk paliek kur pamestas līdz miniatūra sporta zāles administratore, riskēdama iedzīvoties spontānajā abortā vēl pirms grūtniecības iestašanās, elsdama un pūsdama aizripinās dzelžus savās vietās, ir pilnīgi un absiolūti bezjēdzīga, ka es jums to saku!
Savādi, ka cilvēki ir ar mieru maksāt naudu, lai fiziski pamocītos pusdienas pārtraukumā vai pēc darba, vai darba laikā. tas jau labāk būtu pieteikušies Rīgas satiksmē uz pāris stundām pārcilāt bruģakmeņus un tramvaja sliedes. Būtu paciljuši tieši tikpat daudz kg, iespējams pat divtik, savukārt finansiālais efekts būtu tieši pretējs - cik sporta zālē iztērēsi, tik uz sliežu ceļa nopelnīsi!
Rīgas Satiksme arī tādi dīvainīši. Vai vienkārši neapķērīgi. Kāpēc viņi maksā algas remontstrādniekiem, ja veicot nelielu izskaidrošanas darbu, varētu iekasēt naudu no smagumu cilāšanas entuziastiem. 20 santīmi par bruģakmens pārviešanu, lats piexdesmit par sliedes posmu. Kas zin, varbūt tā visa rezultātā varētuomest no biļetes cenas kādu nieku.
Gan jau mēs pēc tam redzētu, kā brīvais tirgus to visu saregulētu, vai cilātāji beigās maksātu Rīgas Satiksmei, vai arī otrādi. Un cik daudz. Pieļauju, ka rastos arī pašdarbnieku kustība, līdzīgi kā savvaļas skrējēji, kuri neuzraudzīti bizo apkārt pa mikrorajonu, biedēdami vientuļus gājējus, kuriem rīta vai vakara mijkrēslī šķiet, ka pakaļ skrien bandīši. Lūk, ļaudis sāktu cilāt pašu atrastu akmeņus un sliežu ceļu posmus, kā rēzultātā ar laiku varētu pat tikt  izbūvēti nelegāli tramvaja sliežu ceļi, piemēram, beidzot piebūvētas klāt sliedes abpus Zemitānu  tiltam un Purvciems pieslēgts Vienotajam tramvaju tīkla. Vai arī Pierīgas miesti, kuros sākotnēji tramvaju satiksme no augšas netika novēle'ta, pašu spēkiem izbūvētu ātrgaitas maģistrāli uz pilsētas centru. Citviet atkal, kur ļaudis tādi savrupāki un pašpietiekamāki, sliedes viņi izliktu apkārt ciemam. Toties četrās joslās.
Utt. utt. vispār man ir vēl arī citas idejas, taču piekusa rokas rakstot.