tas dalījums ir bleķis kā jau visi dalījumi, bet Es Kā Kinestētiķis varu pateikt, ka ir jomas, kurās šis tips uzvar.

audiālajam noteikti mācīties grūti, ja kāds fonā ļerina

(Reply to this) (Thread)

es arī kinestetiķis, ļoti interesē mūsu stiprās puses. nu, tas, ka var "redzēt ar pirkstiem" ir vienlaicīgi pluss un mīnuss :)) cilvēkiem pieskarties vienmēr baigi dīvaini, piem. tur nāk kārtīga vafele talkā.

bet viņam (audiālajiem) noteikti viegli koncentrēties uz vajadzīgo balsi, un auditorijās - ko dzird, tas paliek prātā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kinestētiķim gadienā tā oža arī nebija? vai tas kaut kāds ceturtais, x tips?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot, vot, man jau likās, ka kaut ko esmu aizmirsusi. man šķiet, tas būs tas ceturtais tips.

un ir jau tā, ka viens izteikts tips nav, kā jau saki, protams, bet, lūk, lai arī kādas citu tipu iezīmes man būtu, ožas man nav vispār. nu, ja nu vienīgi kaut kas baisi smird vai arī nenormāli stipri smaržo :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ozha ir bezgala bezjeedziiga padariishana. bet toties interesanta. kaapeec dzirde ir laba, tavupraat?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

neko. izlasiiju. bet vinjam, nabadzinjam, jaadzird pilniigi viss. ausiim atskjiriibaa no aciim diemzjeel nav plakstinju, kaads man nesen teica.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

o!

(Reply to this) (Parent)

tā spēja uztvert ar dzirdi ir tā, kas man šķiet nenovērtējama. man ir aizdomas, ka laba dzirde un spējas uztvert (un paturēt atmiņā) ar dzirdi tomēr ir divas dažādas lietas.

spriežu pēc sevis - dzirde lieliska, melodijas paliek prātā, bet lekcijās man vienmēr jāpieraksta, citādi - pa vienu ausi iekšā, pa otru - ārā.

un pētījumi rāda, ka cilvēki, kas nedzird, ir daudz nervozāki, nekā tie, kas neredz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es speeju patureet atminjaa, ja koncentreejos uz teikto, nevis ljauju tekstam pluust garaam. muzikaalaas dzirdes man nav vispaar, driizaak verbaala atminja. piekjeros vaardiem, uz vaardiem balstu atminjas kopumu. atceros balsis, preciizus teikumus, dzirdu, ja mani aprunaa, starp citu. vienmeer esmu dzirdeejusi. tas gan vienkaarshi par dzirdi. bet lekcijaas. aizdomaashos taalu projaam. un runaatais kljuust par fonu. taa kaa...

(Reply to this) (Parent)

un veel es nekad nepamanu, ka neesmu ielogojusies kaa es. taa kaa vizuaalais nav mana stipraa puse, aciimredzami.

(Reply to this) (Parent)

un audiovizuālajam kā man grūti arī tad, ja kaut kas fonā ņirb.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja abi vienaadi, tad man tu skjiet apskauzjama.
es sevi apzinaati padariiju par dzirdosho mazinja. izdomaaju nez kaapeec, ka lielie domaa "vaardos", un apzinaati sleedzu aaraa vizuaalo un koncentreejos uz verbaalo. tagad uz sevi dusmojos. piecu gadu vecumaa ir vieglaak izveeleeties dzirdeet, ne redzeet, nekaa tagad- atstraadaat bilzju izjuutu no jauna.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kā to ņem. jā, man ir viegli orientēties skaņās un attēlos, man ir viegli strādāt ar krāsām, es atceros dziesmas un to tekstus, atceros sejas, fotogrāfijas, ainavas un visi pārējie bonusi, kas tam nāk līdzi.

tai pat laikā es nespēju pastrādāt vidē, kur citi sarunājas, kur skan mūzika, kas ir skaļāka par manu klusā fona leveli (un man ar jūtīgajām ausīm šis levelis ir krietni zemāks kā citiem), kur ir spilgta gaisma, košas krāsas vai daudz krāsainu attēlu. vairākas skaņas kopā man sajaucas kakofonijā, kurā ir paralizējoši neiespējams koncentrēties un, ja fonā kaut kas kustēsies vai vienkārši kāda catchy detaļa būs pievērsusi manu uzmanību, arī tad es nespēšu ne vest sarunu, ne uztvert savu darāmo/lasāmo/uztveramo.

tā ka visam savas virsotnes un ielejas. ar pēdējām jo sevišķi ir jāmācās sadzīvot, un tas ir tāds krietns darbs ar sevi.

(Reply to this) (Parent)