|
Janvāris 9., 2012
Comments:
ja abi vienaadi, tad man tu skjiet apskauzjama. es sevi apzinaati padariiju par dzirdosho mazinja. izdomaaju nez kaapeec, ka lielie domaa "vaardos", un apzinaati sleedzu aaraa vizuaalo un koncentreejos uz verbaalo. tagad uz sevi dusmojos. piecu gadu vecumaa ir vieglaak izveeleeties dzirdeet, ne redzeet, nekaa tagad- atstraadaat bilzju izjuutu no jauna.
From: | |
Date: | 9. Janvāris 2012 - 14:10 |
---|
| | | (Link) |
|
nu kā to ņem. jā, man ir viegli orientēties skaņās un attēlos, man ir viegli strādāt ar krāsām, es atceros dziesmas un to tekstus, atceros sejas, fotogrāfijas, ainavas un visi pārējie bonusi, kas tam nāk līdzi.
tai pat laikā es nespēju pastrādāt vidē, kur citi sarunājas, kur skan mūzika, kas ir skaļāka par manu klusā fona leveli (un man ar jūtīgajām ausīm šis levelis ir krietni zemāks kā citiem), kur ir spilgta gaisma, košas krāsas vai daudz krāsainu attēlu. vairākas skaņas kopā man sajaucas kakofonijā, kurā ir paralizējoši neiespējams koncentrēties un, ja fonā kaut kas kustēsies vai vienkārši kāda catchy detaļa būs pievērsusi manu uzmanību, arī tad es nespēšu ne vest sarunu, ne uztvert savu darāmo/lasāmo/uztveramo.
tā ka visam savas virsotnes un ielejas. ar pēdējām jo sevišķi ir jāmācās sadzīvot, un tas ir tāds krietns darbs ar sevi. |
|
|
Sviesta Ciba |