Diapozitīvs

OMFG (Oh, My Fucking Gore), gribas nosist kropli, kurš PILNĪGI garām uzrakstījis (nu jau sen) rakstu iekš Spēļu pasaules, kuram nejauši uzdūros virsū.
http://www.gameland.lv/pagez/xboxpagez/XboxReview/XBoxreviewSilent%20Hill%202.html

Gribas viņu brutāli piekaut, bet atstāt pie dzīvības. Un visam pa virsu - atņemt viņam darba vietu.
Žēl, ka raksts ir vecs un ka to nevar komentēt, tāpēc izteikšos šeit:

=================================

"Pirmais Silent Hill burtiski tūlīt pēc nākšanas klajā kļuva par to, ko vairāku iemeslu dēļ ir pieņemts saukt par “kulta spēli”. Nekā pārsteidzoša šeit nav, kaut gan, pēc manām domām, projekts nav pelnījis tādu godu, ko tam izrādīja daudzie žanra survival horror cienītāji."

lol#1:
Ok. Iznāk pilnīgi svaiga spēle tālajā pagātnē un nepelnīti kļūst par kultu? Phe, kurš tad to kultu radīja? Vai tikai ne tie, kuri šo spēli iemācījās novērtēt un iemīlēt tās unikālās dabas un burvības dēļ?

lol#2:
Nav pelnījis godu? OK - Silent Hill bija un ir pirmā spēle, kura sevī izmantoja tik daudz meistarīgi nostrādātu psiholoģisku baidīšanas elementu. Silent Hill sevī apvienoja gan spēju patiesi nobaidīt dziļi psiholoģiskā līmenī, gan aizraujošu, komplicētu stāstu, kurš pašam "jāatkož", jo spēle nedod 100% skaidru nobeigumu (viennozīmīgs bonuss stāsta daudzslāņainības un dailes dēļ). Un beigu galā - ja jau pilnigi jauna spēle (izlaišanas laikā) guva tādu godu, tad tā pilnībā ir to pelnījusi, jo kurš gan cits to godu spēlei deva, ja ne vien fani, kuri iemīlēja to, ko pirmo reizi baudīja un atcerējās uz visu mūžu?

=================================

"Laikā, kad Silent Hill parādījās uz letēm, spēlētājus vēl nebija izlutinājuši Resident Evil kloni, tāpēc sabiedrības saasinātā uzmanība Konami projektam bija nodrošināta."

lol#3:
Tik sviestains apgalvojums, ka pat komentēt negribas. Un tomēr - citāts liek noprast, ka RE ir pārāks par SH - ok, lai tā būtu, ja jau šim patīk labāk gaišu toņu zombjšausmene, kura baida tik idiotiski, ka spēle pārvēršas par komēdiju. Ļoti izklaidējošu, jāpiebilst.
Un tas, ka Survival Horror (turpmāk: S-H) žanra lauciņā uz to brīdi nebija sevišķa konkurence (lai gan bija jau Clock Tower, Alone In The Dark, Resident Evil, u.c. S-H labumi) automātiski negarantē nedalītu uzmanību pilnīgi jaunas koncepcijas spēlei, kura tikko radīta. ( ... tālāk ... )

1. Intracranial Parasite
2. Entrails Full Of Vermin
3. Blindfold Surgery
4. Skin Removal
5. Dissected From Within
6. Throat Fisting Abortion
7. Intestinal Putrefaction
8. Victims Stuffed With Nails
9. Sphacelated Nerves
10. In The End Of Human Existence

Žanrs: Brutal Death Metal ar Slamīgu dabu
Izdots: 2008. gads, iekš Lacerated Enemy

--------------------------------------------------------

Viens no albumiem, kura iznākšanu es diezgan uzstājīgi gaidīju, jo netā atrodamais video Abominable Putridity bija mani inficējis ne pa jokam. ( ... tālāk ... )

Domāju, ka daudziem nav noslēpums, ka videospēlēs atrodamā mūzika nereti ir sava žanra paraugdarbs! Ir daudzas spēles, kurām radītā mūzika ir ļoti dzīvotspējīga ārpus uz ekrāna redzamās darbības, kura mierīgi, pilnvērtīgi skan kā patstāvīgs lielums.
Ņemot vērā augstāk teikto – sniegšu jums nelielu ieskatu man ļoti tuvas spēles - Silent Hill (žanrs: Survival Horror) sērijas oriģinālajā mūzikas celiņā.

Jāpiezīmē uzreiz – visu mūziku manis apskatītajos darbos radījis Akira Yamaoka, kura darbu es nespēju beigt cienīt, apbrīnot, par kura radītajām skaņām Silent Hill sērijas videospēlēs es nespēju beigt jūsmot. Šī cilvēka radītā mūzika variē un balansē starp dažādiem mūzikas žanriem, no kuriem visbiežāk pamanāmākie ir Industrial, Darkwave/Dark Ambient, nedaudz Tehno un vēl mazāk zem Rock un Pop kategorijas liekama daiļrade. Bet radītais pamatēdiens – ellišķīgas tumsas, skumju, emocionālas slodzes piesātināts Dark Ambient ar dažādiem iespraudumiem, sametinājumiem no iepriekšminētajiem žanriem – pamatā Industrial. Akira sadarbojies arī ar citiem māksliniekiem – ar talantīgas balss īpašnieci Mary Elizabeth McGlynn un daudzpusējo talantu Joe Romersa, kopā radot lieliskas kompozīcijas, liekamas Pop/Rock plauktiņā. Kompozīcijas, kuras sevī uzbur arī sirreālismu, jo skan tās liegi, mierīgi, pat mīloši, bet palasot lirikas – atklājam šo sirreālo šķautni – pie mierīgās mūzikas pielikti absolūti iznīcinoši, sirdi ārā raujoši vārdi, par kuriem mums jāpateicas: Norah Stevens Heath (Silent Hill 3 liriku atdzejojums no japāņu valodas (Oriģinālvalodā dziesmu vārdus sarakstījis Hiroyuki Owaku)) un Joe Romersa (Silent Hill 4 anglisko liriku radītājs (oriģinālvalodā lirikas sarakstījis tas pats Hiroyuki Owaku)).
Kopā tas rada ļoti spēcīgu emociju gammu – sevišķi tajos, kuri šo spēli ir spēlējuši un iedziļinājušies tās ārkārtīgi dziļajā filozofiskajā bezdibenī.( ... tālāk ... )