Fleims par nekvalitatīvu "Spēļu Pasaules" recenzentu darbu rakstā par Silent Hill 2
« previous entry | next entry »
Apr. 1st, 2008 | 02:23
OMFG (Oh, My Fucking Gore), gribas nosist kropli, kurš PILNĪGI garām uzrakstījis (nu jau sen) rakstu iekš Spēļu pasaules, kuram nejauši uzdūros virsū.
http://www.gameland.lv/pagez/xboxpa gez/XboxReview/XBoxreviewSilent%20Hill%2 02.html
Gribas viņu brutāli piekaut, bet atstāt pie dzīvības. Un visam pa virsu - atņemt viņam darba vietu.
Žēl, ka raksts ir vecs un ka to nevar komentēt, tāpēc izteikšos šeit:
=================================
"Pirmais Silent Hill burtiski tūlīt pēc nākšanas klajā kļuva par to, ko vairāku iemeslu dēļ ir pieņemts saukt par “kulta spēli”. Nekā pārsteidzoša šeit nav, kaut gan, pēc manām domām, projekts nav pelnījis tādu godu, ko tam izrādīja daudzie žanra survival horror cienītāji."
lol#1:
Ok. Iznāk pilnīgi svaiga spēle tālajā pagātnē un nepelnīti kļūst par kultu? Phe, kurš tad to kultu radīja? Vai tikai ne tie, kuri šo spēli iemācījās novērtēt un iemīlēt tās unikālās dabas un burvības dēļ?
lol#2:
Nav pelnījis godu? OK - Silent Hill bija un ir pirmā spēle, kura sevī izmantoja tik daudz meistarīgi nostrādātu psiholoģisku baidīšanas elementu. Silent Hill sevī apvienoja gan spēju patiesi nobaidīt dziļi psiholoģiskā līmenī, gan aizraujošu, komplicētu stāstu, kurš pašam "jāatkož", jo spēle nedod 100% skaidru nobeigumu (viennozīmīgs bonuss stāsta daudzslāņainības un dailes dēļ). Un beigu galā - ja jau pilnigi jauna spēle (izlaišanas laikā) guva tādu godu, tad tā pilnībā ir to pelnījusi, jo kurš gan cits to godu spēlei deva, ja ne vien fani, kuri iemīlēja to, ko pirmo reizi baudīja un atcerējās uz visu mūžu?
=================================
"Laikā, kad Silent Hill parādījās uz letēm, spēlētājus vēl nebija izlutinājuši Resident Evil kloni, tāpēc sabiedrības saasinātā uzmanība Konami projektam bija nodrošināta."
lol#3:
Tik sviestains apgalvojums, ka pat komentēt negribas. Un tomēr - citāts liek noprast, ka RE ir pārāks par SH - ok, lai tā būtu, ja jau šim patīk labāk gaišu toņu zombjšausmene, kura baida tik idiotiski, ka spēle pārvēršas par komēdiju. Ļoti izklaidējošu, jāpiebilst.
Un tas, ka Survival Horror (turpmāk: S-H) žanra lauciņā uz to brīdi nebija sevišķa konkurence (lai gan bija jau Clock Tower, Alone In The Dark, Resident Evil, u.c. S-H labumi) automātiski negarantē nedalītu uzmanību pilnīgi jaunas koncepcijas spēlei, kura tikko radīta.
=================================
“Tas jums nav Resident Evil – “rakstāmmašīna” nepalīdzēs saglabāt spēli”
lol#4
WTF? Kāds sviestains apgalvojums, lollollol. Jā, protams, ka cita radītajā spēlē būs cits saglabāšanas mehānisms, un tas nu galīgi nav nedz trūkums, nedz bonuss.
=================================
"Stila ziņā Silent Hill 2 ir praktiski identiska savai priekšgājējai."
lol#5:
Hmm, ja? Sāksim:
1) ir mainīta pilsētas karte, saglabājot tikai pamatlīdzības;
2) Ir pavisam citas vietas, kuras pētīt un kuras Tevi baidīs.
3) Ir radīti pilnīgi jauni tēli - no A-Z;
4) Ir pilnīgi cits stāsts;
5) Ir pilnīgi cits stāsts par pilsētu;
6) Ir pilnīgi cita atmosfēra;
7) utt. - mainīts ir viss.
Acīm redzot, šis ir atradis miglu un automātiski nosaucis SH2 par SH1 analogu.
Kopīgais ar SH1 ir tumsa, migla, bailes - niecīga daļa no patiesa Survival Horror baudījuma, kuru sniedz SH sērija. Pavisam niecīga daļa no SH2.
=================================
"[...] neko jaunu mums spēle pateikt nevar un, šķiet, pat necenšas."
lol#6:
Lūk, cilvēks, kurš ir palaidis garām Silent Hill 2 vienu no raksturojošiem lielumu - stāstu. Nezinu, kā tas viņam izdevies, nudien.
Turklāt SH2 stāsts ir pilnīgi citāds kā SH1 esošais, turklāt atklāj daudz ko jaunu par pilsētu, nemaz nerunājot par jaunu tēlu jaunajiem sāpjpilnajiem ceļiem...
Un cenšas gan, ui, kā cenšas - pilna spēle ar lasāmfailiem un filmiņām (cut-scenes), un dialogiem.
Kā gan viņam šo visu ir izdevies palaist garām???
=================================
"Tā nepārsteidz un nesatriec."
lol#7:
Ja jau palaiž garām stāstu, tad, protams, ka palaidīs garām arī šī stāsta satriecošo pusi - tā spēlēšanos ar cilvēka psihi, liekot patiesi just līdzi notiekošajam. (SH2 manī pamodināja reālu naidu pret vienu no spēles tēliem (pretējā flanga, kurš tomēr ir savējais), kā arī virkni citu skaistu emociju).
=================================
“Spēle pielūdzēju grupai, kam vajag visu to pašu tikai uz mūsdienīgākas platformas. Kā arī dažiem “līdzjutējiem”, kas potenciāli ir gatavi izdot naudu par simpātisku interaktīvu “šausmenīti”.”
lol#8:
Kā jau minēju – iekš SH2 ir daudz kā jauna, līdz ar to šī citāta pirmais teikums ir līdz absurdumam aplams. Par otro teikumu – jā, simpātiska un interaktīva šausmene - tā bez šaubām ir! Un ja jau spēle ir aizgrābusi daudzus šausmu un dziļa stāsta cienītājus, tad, protams, ka “līdzjūtēji” un līdzjutēji maksās par to, un kā vēl maksās – un pareizi darīs – būs atdevuši naudu par to, par ko ir vērts to dot, un nekad nenožēlos šo pirkumu.
=================================
“Te, starp citu, uzpeld ļoti interesants fakts. Izrādās, neskatoties uz visu apstrīdamo “kulta spēles” titulu, reklāmu un objektīvi augsto kvalitāti, Silent Hill 2 nemaz tik ļoti publikai nav vajadzīga. Kad tādas klases spēle Japānā tiek pārdota tirāžā, kas tikai mazliet pārsniedz simts tūkstošus, tas par šo to liecina.”
lol#9:
Ja salīdzinām ar Resident Evil pārdošanas cipariem, tad, protams, piekrītu. Bet – vai šis mazais meža dīvainītis ir padomājis par iznākšanas datumiem, kuri tiešā veidā ietekmē lietu popularitāti? RE1 izdota 1996. gadā un protams, ka līdz SH2 iznākšanai tā ir iekarojusi megaspēcīgu pozīciju gan tirgū, gan fanu vidū.
Silent Hill 1 tika radīta 1999. gadā – trīs gadus vēlāk, un protams, ka tai nav gadu laikā iekarota atpazīstamība – līdz spēles iznākšanas brīdim. Tā tas nemaz nevar būt.
SH2 iznāca 2001. gadā – tātad, SH2 pārdošanas cipari parāda to, kādu atpazīstamību SH, nu jau sērija, ir guvusi 3 gadu laikā. Un šos 3 gadus viņš salīdzina ar RE 5 pastāvēšanas gadiem. Lunis, nu.
T.i., RE sērija pastāv jau kopš 1996. gada un tai ir bijis krietni ilgāks pastāvēšanas laiks, kas tiešā veidā nodrošina atpazīstamību. Tātad – 2x īsāks pastāvēšanas laiks, 2x mazāka atpazīstamība – loģiski.
Turklāt – Sient Hill sērija ir visai labi pazīstama, bet tā nav tik ļoti pirkta, jo ir cilvēki, kuri mierīgi spēj izturēt to S-H, kurš ir iekš RE, bet nespēj izturēt Silent Hill esošo S-H definējumu, jo tas viņus pārāk baida. Līdz ar to fiziski ir mazāk cilvēku, kuri pirktu Silent Hill sērijas spēli, jo viņiem bail no tās. Un jā, šo apgalvojumu neizzīšu no pirksta – pats pazīstu pāris cilvēkus, kuri nav varējuši normāli uzspēlēt SH1 baiļu dēļ, lai gan, manuprāt, tur nemaz tādu šausmu nav un iekš RE vispār šausmas neeksistē...
=================================
“[...] aiz jebkura pagrieziena jūs varat sastapt kādu eksotiska izskata briesmoni, turklāt sliktas redzamības apstākļi ne vienmēr ir saskatāmi no pirmā acu uzmetiena. Sižets ir pietiekami intriģējošs, bet ceļā sastaptie personāži reizēm atstāj citplanētiešu iespaidu. Vārdu sakot, viss ir savās vietās. Cita lieta, ka šie horror gardumi nav vienīgais, no kā sastāv spēle, un ar tiem tālu netiksi.”
lol#10:
Kļūdaina teikumu struktūra, kura liek saprast, ka viņš nevar saskatīt sliktas redzamības apstākļus... Atstāj citplanētiešu iespaidu? Varētu tā būt, ja vien spēlētājs neaizdomājas līdz manifestācijām un spēles lieliskajam psiholoģiskajam aspektam. T.i., katrs tēls ir kas vairāk par kārtējo beznozīmes monstriņu. Katrs SH sērijā atrodamais monstrs ir pašu protagonistu zemapziņas radīts tēls – jo smagāki ir protagonista pārdzīvojumi, jo kroplāki un baisāki ir tā radītie tēli. Ārkārtīgi dziļa ideja ir ikkatram tēlam, saku vēlreiz. Vajag tikai iedziļināties un prast to saskatīt.
=================================
“Problēma ir tāda, ka lielākā daļa spēlētāju Silent Hill 2 uzskatīs par visai garlaicīgu lietu. Ja jau pēc piecpadsmit minūšu ilgas pazīšanās ar spēli jums gribas izslēgt spēļu datoru, tas vairs nav smieklīgi. Arī tālāk situācija neuzlabojas. Spēle ir vienmuļa, un pat mazliet labāk izstrādātā mīklu sistēma situāciju neglābj. Vēl vairāk – pasliktina to.”
lol#11:
Em, kā tad tas nākas, ka man un virknei citiem man zināmiem cilvēkiem prāts i nemaz nenesās līdz žāvām un vienmuļībai? Es domāju, ka tas tāpēc, ka viņi spēlēja S-H žanru kā pienākas – veltot tam 100% uzmanību un spēlējot piemērotos apstākļos – tumsā, vienatnē un skaļi. Un viņi darīja ko diametrāli pretēju citētajam recenzētājam – viņi iedziļinājās.
=================================
“Piekrītiet, ne jau katram būs interesanti vākt kaut kādus nesaprotamus priekšmetus, lai atrisinātu ne pārāk sarežģīto puzzle. Garlaicīgi, kungi. Paredzēts cienītājam.”
lol#12:
Protams, ka nebūs katram interesanti. Bet tie, kam nebūs, i nemaz neskarsies klāt NEVIENAI S-H žanra spēlei, jo tajās visās ir mīklas! Paredzēts cienītājam? Jā, žanra cienītājam.
=================================
“No grafiskā noformējuma viedokļa Silent Hill 2 nav nekādu īpašu problēmu. Varbūt tikai visuresošā migla nešķiet pietiekami mākslinieciska (ja tā var izteikties)”
lol#13:
Nu, vienkārši lol
=================================
“Buržuāziskie žurnālisti lielākoties spēli slavē, dažreiz pat liek 9 balles pēc desmit baļļu sistēmas. Taču, godīgi sakot, tā nemaz nav tik laba. Atļaušos atkārtot, ka tas pamatā ir produkts pirmā Silent Hill cienītājiem.”
Lol#14, jeb final lol:
Nu, iedziļinājies tak būtu – SH galīgi nav virspusēja spēle, viss tās skaistums ir apslēpts, rokams un baudāms – nesasniedzams tādiem, kuri neprot iedziļināties un saskatīt saistības, tādiem, kas nemāk tās salikt kopā, tādiem, kas neprot domāt, meklēt atbildes.
Bet varbūt šādi cilvēki vienkārši neaizdomājas līdz tam, ka iekš SH eksistē tik daudz apslēptu lietu, un spēlē SH kā kārtējo uz mīklām balstīto šūteri.
No sirds man žēl šādu virspusīgu spēlētāju, jo tie palaiž garām tik daudz ko...
=================================
=================================
Veseli 14 iesmējieni 4 MSWORD lpp garumā man radās, izlasot iekš Spēļu pasaules 2002. g. Žurnāla Nr. 01(15) publicēta raksta, kurš tā grafiskā apjoma ziņā varēja aizņemt labi ja vienu pilnu lpp, bet muļķību ziņā ir tonnām sverošs. Tik daudz buļļmēslu tik mazā apjomā.
Ar to arī sveicu Spēļu pasauli.
http://www.gameland.lv/pagez/xboxpa
Gribas viņu brutāli piekaut, bet atstāt pie dzīvības. Un visam pa virsu - atņemt viņam darba vietu.
Žēl, ka raksts ir vecs un ka to nevar komentēt, tāpēc izteikšos šeit:
=================================
"Pirmais Silent Hill burtiski tūlīt pēc nākšanas klajā kļuva par to, ko vairāku iemeslu dēļ ir pieņemts saukt par “kulta spēli”. Nekā pārsteidzoša šeit nav, kaut gan, pēc manām domām, projekts nav pelnījis tādu godu, ko tam izrādīja daudzie žanra survival horror cienītāji."
lol#1:
Ok. Iznāk pilnīgi svaiga spēle tālajā pagātnē un nepelnīti kļūst par kultu? Phe, kurš tad to kultu radīja? Vai tikai ne tie, kuri šo spēli iemācījās novērtēt un iemīlēt tās unikālās dabas un burvības dēļ?
lol#2:
Nav pelnījis godu? OK - Silent Hill bija un ir pirmā spēle, kura sevī izmantoja tik daudz meistarīgi nostrādātu psiholoģisku baidīšanas elementu. Silent Hill sevī apvienoja gan spēju patiesi nobaidīt dziļi psiholoģiskā līmenī, gan aizraujošu, komplicētu stāstu, kurš pašam "jāatkož", jo spēle nedod 100% skaidru nobeigumu (viennozīmīgs bonuss stāsta daudzslāņainības un dailes dēļ). Un beigu galā - ja jau pilnigi jauna spēle (izlaišanas laikā) guva tādu godu, tad tā pilnībā ir to pelnījusi, jo kurš gan cits to godu spēlei deva, ja ne vien fani, kuri iemīlēja to, ko pirmo reizi baudīja un atcerējās uz visu mūžu?
=================================
"Laikā, kad Silent Hill parādījās uz letēm, spēlētājus vēl nebija izlutinājuši Resident Evil kloni, tāpēc sabiedrības saasinātā uzmanība Konami projektam bija nodrošināta."
lol#3:
Tik sviestains apgalvojums, ka pat komentēt negribas. Un tomēr - citāts liek noprast, ka RE ir pārāks par SH - ok, lai tā būtu, ja jau šim patīk labāk gaišu toņu zombjšausmene, kura baida tik idiotiski, ka spēle pārvēršas par komēdiju. Ļoti izklaidējošu, jāpiebilst.
Un tas, ka Survival Horror (turpmāk: S-H) žanra lauciņā uz to brīdi nebija sevišķa konkurence (lai gan bija jau Clock Tower, Alone In The Dark, Resident Evil, u.c. S-H labumi) automātiski negarantē nedalītu uzmanību pilnīgi jaunas koncepcijas spēlei, kura tikko radīta.
=================================
“Tas jums nav Resident Evil – “rakstāmmašīna” nepalīdzēs saglabāt spēli”
lol#4
WTF? Kāds sviestains apgalvojums, lollollol. Jā, protams, ka cita radītajā spēlē būs cits saglabāšanas mehānisms, un tas nu galīgi nav nedz trūkums, nedz bonuss.
=================================
"Stila ziņā Silent Hill 2 ir praktiski identiska savai priekšgājējai."
lol#5:
Hmm, ja? Sāksim:
1) ir mainīta pilsētas karte, saglabājot tikai pamatlīdzības;
2) Ir pavisam citas vietas, kuras pētīt un kuras Tevi baidīs.
3) Ir radīti pilnīgi jauni tēli - no A-Z;
4) Ir pilnīgi cits stāsts;
5) Ir pilnīgi cits stāsts par pilsētu;
6) Ir pilnīgi cita atmosfēra;
7) utt. - mainīts ir viss.
Acīm redzot, šis ir atradis miglu un automātiski nosaucis SH2 par SH1 analogu.
Kopīgais ar SH1 ir tumsa, migla, bailes - niecīga daļa no patiesa Survival Horror baudījuma, kuru sniedz SH sērija. Pavisam niecīga daļa no SH2.
=================================
"[...] neko jaunu mums spēle pateikt nevar un, šķiet, pat necenšas."
lol#6:
Lūk, cilvēks, kurš ir palaidis garām Silent Hill 2 vienu no raksturojošiem lielumu - stāstu. Nezinu, kā tas viņam izdevies, nudien.
Turklāt SH2 stāsts ir pilnīgi citāds kā SH1 esošais, turklāt atklāj daudz ko jaunu par pilsētu, nemaz nerunājot par jaunu tēlu jaunajiem sāpjpilnajiem ceļiem...
Un cenšas gan, ui, kā cenšas - pilna spēle ar lasāmfailiem un filmiņām (cut-scenes), un dialogiem.
Kā gan viņam šo visu ir izdevies palaist garām???
=================================
"Tā nepārsteidz un nesatriec."
lol#7:
Ja jau palaiž garām stāstu, tad, protams, ka palaidīs garām arī šī stāsta satriecošo pusi - tā spēlēšanos ar cilvēka psihi, liekot patiesi just līdzi notiekošajam. (SH2 manī pamodināja reālu naidu pret vienu no spēles tēliem (pretējā flanga, kurš tomēr ir savējais), kā arī virkni citu skaistu emociju).
=================================
“Spēle pielūdzēju grupai, kam vajag visu to pašu tikai uz mūsdienīgākas platformas. Kā arī dažiem “līdzjutējiem”, kas potenciāli ir gatavi izdot naudu par simpātisku interaktīvu “šausmenīti”.”
lol#8:
Kā jau minēju – iekš SH2 ir daudz kā jauna, līdz ar to šī citāta pirmais teikums ir līdz absurdumam aplams. Par otro teikumu – jā, simpātiska un interaktīva šausmene - tā bez šaubām ir! Un ja jau spēle ir aizgrābusi daudzus šausmu un dziļa stāsta cienītājus, tad, protams, ka “līdzjūtēji” un līdzjutēji maksās par to, un kā vēl maksās – un pareizi darīs – būs atdevuši naudu par to, par ko ir vērts to dot, un nekad nenožēlos šo pirkumu.
=================================
“Te, starp citu, uzpeld ļoti interesants fakts. Izrādās, neskatoties uz visu apstrīdamo “kulta spēles” titulu, reklāmu un objektīvi augsto kvalitāti, Silent Hill 2 nemaz tik ļoti publikai nav vajadzīga. Kad tādas klases spēle Japānā tiek pārdota tirāžā, kas tikai mazliet pārsniedz simts tūkstošus, tas par šo to liecina.”
lol#9:
Ja salīdzinām ar Resident Evil pārdošanas cipariem, tad, protams, piekrītu. Bet – vai šis mazais meža dīvainītis ir padomājis par iznākšanas datumiem, kuri tiešā veidā ietekmē lietu popularitāti? RE1 izdota 1996. gadā un protams, ka līdz SH2 iznākšanai tā ir iekarojusi megaspēcīgu pozīciju gan tirgū, gan fanu vidū.
Silent Hill 1 tika radīta 1999. gadā – trīs gadus vēlāk, un protams, ka tai nav gadu laikā iekarota atpazīstamība – līdz spēles iznākšanas brīdim. Tā tas nemaz nevar būt.
SH2 iznāca 2001. gadā – tātad, SH2 pārdošanas cipari parāda to, kādu atpazīstamību SH, nu jau sērija, ir guvusi 3 gadu laikā. Un šos 3 gadus viņš salīdzina ar RE 5 pastāvēšanas gadiem. Lunis, nu.
T.i., RE sērija pastāv jau kopš 1996. gada un tai ir bijis krietni ilgāks pastāvēšanas laiks, kas tiešā veidā nodrošina atpazīstamību. Tātad – 2x īsāks pastāvēšanas laiks, 2x mazāka atpazīstamība – loģiski.
Turklāt – Sient Hill sērija ir visai labi pazīstama, bet tā nav tik ļoti pirkta, jo ir cilvēki, kuri mierīgi spēj izturēt to S-H, kurš ir iekš RE, bet nespēj izturēt Silent Hill esošo S-H definējumu, jo tas viņus pārāk baida. Līdz ar to fiziski ir mazāk cilvēku, kuri pirktu Silent Hill sērijas spēli, jo viņiem bail no tās. Un jā, šo apgalvojumu neizzīšu no pirksta – pats pazīstu pāris cilvēkus, kuri nav varējuši normāli uzspēlēt SH1 baiļu dēļ, lai gan, manuprāt, tur nemaz tādu šausmu nav un iekš RE vispār šausmas neeksistē...
=================================
“[...] aiz jebkura pagrieziena jūs varat sastapt kādu eksotiska izskata briesmoni, turklāt sliktas redzamības apstākļi ne vienmēr ir saskatāmi no pirmā acu uzmetiena. Sižets ir pietiekami intriģējošs, bet ceļā sastaptie personāži reizēm atstāj citplanētiešu iespaidu. Vārdu sakot, viss ir savās vietās. Cita lieta, ka šie horror gardumi nav vienīgais, no kā sastāv spēle, un ar tiem tālu netiksi.”
lol#10:
Kļūdaina teikumu struktūra, kura liek saprast, ka viņš nevar saskatīt sliktas redzamības apstākļus... Atstāj citplanētiešu iespaidu? Varētu tā būt, ja vien spēlētājs neaizdomājas līdz manifestācijām un spēles lieliskajam psiholoģiskajam aspektam. T.i., katrs tēls ir kas vairāk par kārtējo beznozīmes monstriņu. Katrs SH sērijā atrodamais monstrs ir pašu protagonistu zemapziņas radīts tēls – jo smagāki ir protagonista pārdzīvojumi, jo kroplāki un baisāki ir tā radītie tēli. Ārkārtīgi dziļa ideja ir ikkatram tēlam, saku vēlreiz. Vajag tikai iedziļināties un prast to saskatīt.
=================================
“Problēma ir tāda, ka lielākā daļa spēlētāju Silent Hill 2 uzskatīs par visai garlaicīgu lietu. Ja jau pēc piecpadsmit minūšu ilgas pazīšanās ar spēli jums gribas izslēgt spēļu datoru, tas vairs nav smieklīgi. Arī tālāk situācija neuzlabojas. Spēle ir vienmuļa, un pat mazliet labāk izstrādātā mīklu sistēma situāciju neglābj. Vēl vairāk – pasliktina to.”
lol#11:
Em, kā tad tas nākas, ka man un virknei citiem man zināmiem cilvēkiem prāts i nemaz nenesās līdz žāvām un vienmuļībai? Es domāju, ka tas tāpēc, ka viņi spēlēja S-H žanru kā pienākas – veltot tam 100% uzmanību un spēlējot piemērotos apstākļos – tumsā, vienatnē un skaļi. Un viņi darīja ko diametrāli pretēju citētajam recenzētājam – viņi iedziļinājās.
=================================
“Piekrītiet, ne jau katram būs interesanti vākt kaut kādus nesaprotamus priekšmetus, lai atrisinātu ne pārāk sarežģīto puzzle. Garlaicīgi, kungi. Paredzēts cienītājam.”
lol#12:
Protams, ka nebūs katram interesanti. Bet tie, kam nebūs, i nemaz neskarsies klāt NEVIENAI S-H žanra spēlei, jo tajās visās ir mīklas! Paredzēts cienītājam? Jā, žanra cienītājam.
=================================
“No grafiskā noformējuma viedokļa Silent Hill 2 nav nekādu īpašu problēmu. Varbūt tikai visuresošā migla nešķiet pietiekami mākslinieciska (ja tā var izteikties)”
lol#13:
Nu, vienkārši lol
=================================
“Buržuāziskie žurnālisti lielākoties spēli slavē, dažreiz pat liek 9 balles pēc desmit baļļu sistēmas. Taču, godīgi sakot, tā nemaz nav tik laba. Atļaušos atkārtot, ka tas pamatā ir produkts pirmā Silent Hill cienītājiem.”
Lol#14, jeb final lol:
Nu, iedziļinājies tak būtu – SH galīgi nav virspusēja spēle, viss tās skaistums ir apslēpts, rokams un baudāms – nesasniedzams tādiem, kuri neprot iedziļināties un saskatīt saistības, tādiem, kas nemāk tās salikt kopā, tādiem, kas neprot domāt, meklēt atbildes.
Bet varbūt šādi cilvēki vienkārši neaizdomājas līdz tam, ka iekš SH eksistē tik daudz apslēptu lietu, un spēlē SH kā kārtējo uz mīklām balstīto šūteri.
No sirds man žēl šādu virspusīgu spēlētāju, jo tie palaiž garām tik daudz ko...
=================================
=================================
Veseli 14 iesmējieni 4 MSWORD lpp garumā man radās, izlasot iekš Spēļu pasaules 2002. g. Žurnāla Nr. 01(15) publicēta raksta, kurš tā grafiskā apjoma ziņā varēja aizņemt labi ja vienu pilnu lpp, bet muļķību ziņā ir tonnām sverošs. Tik daudz buļļmēslu tik mazā apjomā.
Ar to arī sveicu Spēļu pasauli.