Abominable Putridity - In The End Of Human Existence (2008)
Jan. 23rd, 2008 | 11:42
No: : disfigurator
1. Intracranial Parasite
2. Entrails Full Of Vermin
3. Blindfold Surgery
4. Skin Removal
5. Dissected From Within
6. Throat Fisting Abortion
7. Intestinal Putrefaction
8. Victims Stuffed With Nails
9. Sphacelated Nerves
10. In The End Of Human Existence
Žanrs: Brutal Death Metal ar Slamīgu dabu
Izdots: 2008. gads, iekš Lacerated Enemy
----------------------------------------
Viens no albumiem, kura iznākšanu es diezgan uzstājīgi gaidīju, jo netā atrodamais video Abominable Putridity bija mani inficējis ne pa jokam.
Salīdzinoši svaiga grupa no Krievijas, precīzāk Maskavas, ar savu pirmo pilnizmēra albumu, kura rada Brutal Death Metal – precizējot – Brutal Death Metal + Slam, jeb groove – sauc kā gribi. Īsi raksturojot – vidēja ātruma rifi, mainīga ātruma bungas, pārsvarā apspēlējot groove ritmus un blastbeatus, un dara to tieši tur, kur nepieciešams, kombinējot lēnos rifus ar dubultbasa un blastbeata pērienu + vokālu, kurš skan tieši tā, kā tam iekš pēdējā parauga Brutal Death Metal ir jāskan – neko jaunu neienes, bet stāv patstāvīgi jo patstāvīgi – no vokāla rīkles sadzirdam valgu un zemu grovliņu, kurš ir tikai nedaudz variējošs, bet tīkami sulīgs savā būtībā.
Pārsteidzošs bija jau viens albuma aspekts, kurš uzreiz ieleca manās ausīs un sirdē, un kuru tūdaļ izklāstīšu:
Nebaidīšos apgalvot un norādīt uz to, ka albuma intro, jeb pirmais gabals zem nosaukuma Intracranial Parasite, ir skaņas no Survival Horror spēles Silent Hill, kura, kā redzams, ir inficējusi ne tikai mani, bet arī šos tēvaiņus, un tas man patīk, jo slimot kopā allaž ir tīkamāk par dirnēšanu vienatnē iekš bezlogu palātiņas, kuras griesti un sienas ir pārklātas ar rūsu un asinīm, un vienīgā telpas dekorācija ir rūsas un asiņu klātie objekti – slimnīcas sistēmas, dzelzs gultas, sienas, kuras acīmredzot asiņo, kad tu tās izgaismo ar kabatas lukturīti. Perecīzāk – man ir pamatotas aizdomas, ka šīs ir tā skaņas no tās vietas, kad James atrod radio, un turpat, tumsā, atrodams pirmais monstrs, kurš arī ir šo statisko traucējumu avots..
Un minēšu – 5. gabals zem nosaukuma Dissected From Withing arī ir aizdomīgi dzirdēts. Minēšu (šis gan būs tīrs minējums, tāpēc kļūdas gadījumā, lūdzu, mani nenošaut), ka šis gabals ir ņemts no Silent Hill 4, jo nesen izgāju visas iepriekšējās daļas – vairākkārt, bet neatceros tādas skaņas iekš tām, bet tomēr, šīs valgās pūstoši plīstošās gaļas skaņas ir pārāk dzirdētas gan iekš citiem Brutal Death Metal albumiem, gan iekš minētās spēles. Ceturto esmu izgājis tikai vienu reizi, bet drīz iziešu otro, un tad arī solos precizēt.
Minētais inficējošais video – tajā skanošais gabals nu ir nosaukts par Entrails Full Of Vermin – un tas nav zaudējis ne nieka savas primitīvās brutalitātes, tikai kļuvis nedaudz nopucētāks un apšļakstīts ar nedaudz svaigām citplanētiešu asinīm. Rezultātā skan nedauz citādi, bet būtībā – ir tas pats sasodīti paķerošais gabals, kuru dzirdot galva pati uzprasas uz headbang. Ja vien klausītājam iet pie sirds Slamīga gaļa, protams.
Te nu jāpiezīmē arī vispārzināmais Slam trūkums – tas mēdz ātri apnikt, beigt savu paķerošo dabu, un, lai šo defektu aptietu, grupai ir jāpasvīst, lai radītu cienījamas un interesantas ātrumu pārejas, un šķiet, ka es ņemos atzīt, ka grupa pie tā strādā – ir diezgan daudz tempa variāciju, un tomēr – tīkamais Slam ir šī līķauta auduma pamatraksts, kuru rotā nedaudz citādāki valdziņi ar ātrāku tekstūru – bet ne Grind, protams. Albums un Abominable Putridity ir tīrasiņu Brutal Death ar Slamīgiem parametriem, un tas man viņos patīk. Jāsaka gan, ka šo pāreju un Slam vienveidība caurvij albumu, bet ar šo ir jārēķinās iekš šī žanra, ja vien neesi Wormed vai kaut kas tikpat izvirtis un ģeniāls.
Pēdējais skaņdarbs no albuma ir Akira Yamaokas radījums zem nosaukuma Betrayal, samiksēts kopā ar skaņdarbu zem nosaukuma Pyramid Head. Tie ir nekas cits kā darbi no Silent Hill 2 spēles oficiālā soundtreka! Nu, nekas, vismaz šie maskavieši zina taisnu ceļu uz manu sirdi, parasto Horror filmu tēmu vietā izmantojot Survival Horror skaņas – jāsaka, ka līdzīgas tendences ir saklausītas arī iepriekš iekš Brutal Death Metal, bet šādu nepārprotamu Silent Hill izmantošanu izdzirdēt vēl nebija nācies.
Ceru, ka vismaz viņi savā CD ir norādījuši uz to, kur ņēmuši šos samplus, citādi – nokaunieties jel, ka mīlat, bet piesmejat un nevēstāt par avotu.
Žēl, jāsaka, ka šī Silent Hill tēma netiek vairs sīkāk apspēlēta iekš šī albuma, bet tas jau pierasts – dziesmas tiek ievadītas ar visai bezjēdzīgiem sampļiem no šausmu filmām, utt, bet tālāka scenārija un liriku, albuma ideoloģija, attīstība ieņemtajā virzienā nenotiek. Daļēji, tikai daļēji tas ir piedodams, jo šis nav konceptalbums, beigu galā - ar plūstošu, saistošu un sakarīgu stāstu no sākuma līdz galam.
Tātad, kopumā mums ir 4 sampli no Silent Hill un 8 gab. pašu Abominable Putridity radījumu – Slamīga gaļa.
Neslikti, bet skaistāk būtu, ja šī ieņemtā Silent Hill stāsta gaita tiktu turpināta, un ja būtu radīts SH-īga stāsta un satura Brutal Death Metal albums... Bet ko tur – tas ir tikai tāds mans naivs sapnis. Bet reiz sapņoju es par Senēģiptisku Death Metal, līdz atradu Nile – un tagad mums netrūkst šādu grupu, kuru vārdus būtu lieki minēt, un kuras spēlē ne tikai Brutal Death Metal.
Tā, ka varbūt kāds un kaut kad, jo spēle ir ļoti pateicīga šādai būšanai sava Horror/Gore satura dēļ, un žanra radītājiem ir tendence Horror būšanas, to samplus, izmantot iekš saviem radījumiem.
Kopsavilkumā – tīkama slamgaļa, kura šajā albumā ir liekama vairāk iekš plaukta ar nosaukumu “Neko jaunu nenesoši, bet ir ok”. Tātad, nedaudz viduvēja piegarša, kuru, gluži kā delikatese, izskaistina sampliņi no manas tik iecienītās spēles.
Brutālas gaļas cienītājiem vajadzētu patikt. Tātad - pagaršo, pirms pērc.
Oficiālā WEB lapa
Metal Archives
MySpace
+ Kā apliecinājums maniem minējumiem (izņemot pēdējo skaņdarbu - tur SH2 izmantošana ir kā uz delnas):
+ Mans raksts par SH OST kā papildus apliecinājums