Sūrreālisms - Session 9 (2001, Brad Anderson)

Līdzīgi kā ar Jacob’s Ladder – nepienācīgi esmu uzteicis Session 9 pirmās wanabe recenzijas ietvaros. Līdz ar to, labojos: Session 9 radīšanu iedvesmojusi pati ēka, kura reāli atrodas ASV Denveras štatā, kurā līdz 1982. gadam bijusi psihiatriskā slimnīca ar nosaukumu State Lunatic Hospital at Danvers. Vieta, kurā ar dažādām metodēm ārstētas dažādas garīgas slimības dažādās sabiedrībai bīstamās fāzēs, bet mūsdienās - pamesta un groteski iemieso gan prāta pamestību, gan UE estētisko pamestību, dažbrīd radot arī bailes no neapzinātajiem savas esības elementiem, kuri rezumēti filmas taglainā: „Fear is a place” - rindiņa, kura kopā ar filmas nosaukumu iemieso šī darba būtību: vieta, kura iedarbojas uz tēlu psihēm, neganti rotaļājoties ar subjektu vājākajām vietām, konfrontējot subjektus ar saviem iekšējiem dēmoniem – varaskāre, alkatība, tendence uz vardarbību, u.c. - , novedot tos bīstami tuvu stāvoklim, kādu varētu raksturot ar filmas ainu: psihiatriskās slimnīcas gaitenis pagrabā, kuru pa vidu atdala žogs, kura funkcija ir sadalīt pacientu un personāla maršrutus. Šī aina visnotaļ uzskatāmi parāda vienu no filmas idejām – kurā pusē žogam esam – personāla vai pacientu?
Filma savā izpildījumā ir estētisks kinobradājums (UE izpratnē), kura ietvaros tiek pētīti cilvēka prāta iekšējie darbības mehānismi un vietas, notikumu ietekme uz psihi.

Kā interesanti elementi filmā, kurus uzskatāmi atklāj režisora un aktiera komentāri, jāpiemin:
- fakts, ka scenārijs un stāsts tapis pamatojoties uz pamestajā ēkā atrasto medicīnisko dokumentāciju. Rezultāts – filmā rādītie dokumenti ir reāli un Mary Hobbes stāsts arīdzan ir būvēts uz reāla pacienta stāsta pamata, pievienojot tam scenārijam nepieciešamās dekorācijas, turklāt tas eleganti mijiedarbojas ar Gordon tēlu, priekšvēstot viņa dalīto personību;
- virtuve, kuru rāda filmā – nekas nav mainīts, tādu to uzgāja filmas veidotāji. Tā ir viena no ainām, kura patīkami kairina UE estētikas nervu;
- aina ar hidroterapijas iekārtām un gulbja gleznojumu uz sienas ir veidota ar slimnīcā atrastajiem agregātiem;
- kameras darbs ļoti bieži ieturēts Kubrika hipnotizējošā manierē, atgādinot tādu filmu kā The Shining;
- filmā sākotnēji bija arī vairāki apakšstāsti, kuri fināla redakcijā tomēr neredzēja dienasgaismu. Bet šie apakšscenāriji ir redzami arī šeit: bezpajumtnieces atstātās pēdas, silueti, u.tml.;
- sākotnējais scenārijs bijis tīri ar psiholoģisku dabu, kurā aplūkota kāda cilvēka nonākšana trako mājas žoga otrajā pusē. Bet, lai filma būtu saprotamāka skatītājam, tai pievienotas daudzas detaļas, tādas kā spokainība, dažādi Horror elementi un arīdzan humors. Rezultāts – filma, kura iekšējos dēmonus manifestē spoku un ilūziju veidolā, kas, manuprāt, ir sasodīti izdevies koncepts;
- viena no pirmajām filmām, kas filmēta ar Sony 24P HD kameru, kas sekundē tver 24 kadrus, kura ļāva radīt detālas, dabiskas, dziļi fokusētas ainas;
- ēku paredzēts renovēt - filma savā veidā steidzas priekšā notikumiem;
- vienīgā aina, kura radīta ar datorgrafikas palīdzību, ir lobotomēšanas rīka izvilkšana no galvaskausa.

Lēna un hipnotizējoši estētiska un saturiski garda filma par cilvēka prātu un to, kas subjektīvi ir reāls, kas nav, – meistardarbs, kurš šķiet gardāks ar katru nākamo baudīšanas reizi un atstājis arī pēdas aiz sevis:
- ietekmi uz Silent Hill 3 videospēli, kura aplūkota iepriekšējā rakstā;
- ietekmi uz mūziķu apvienību ar nosaukumu The Axis Of Perdition, kura iemiesota 2005. gada albuma Deleted Scenes From The Transition Hospital dziesmā Deleted Scenes I: In The Hallway Of Crawling Filth (@01:20). Lieks pierādījums - treileris @01:30;

Pēc noskatīšanās ar režisora un aktiera komentāriem, uzzināju daudz detaļas par to, kas filmā bija slēpts un manis ieraudzīts un to, kas vēl slēpjas aiz mana redzesloka un secināju, ka paslēptas bija diezgan daudz detaļas, kuras beigu galā formē pareizo filmas izpratni.

Dažas visnotaļ spoilojošas scenārija rindiņas, kuras balstītas uz reālu psihoterapeitu un psiholoģijas praksi:
Doctor: Billy, where does the Princess live?
Mary Hobbes: [voice of Billy] In the tongue.
Doctor: Why the tongue?
Mary Hobbes: [voice of Billy] Because she's always talking, sir.
Doctor: And where do you live, Billy?
Mary Hobbes: [voice of Billy] I live in the eyes - you know that.
Doctor: Remind me, though. Why the eyes?
Mary Hobbes: [voice of Billy] Because... I see everything, sir.
Doctor: And where does Simon live, Billy? Where does Simon live?
Mary Hobbes: [Silence]
---
[last lines]
Doctor: And where do you live, Simon?
Mary Hobbes: [voice of Simon] I live in the weak and the wounded... Doc.

Un pēdējā rindiņa eleganti noslēdz filmu, ar koku norādot uz to, ka „ļaunums” jau no paša sākuma bijis Gordonā.


Treileris: http://www.youtube.com/watch?v=LsxkRNvEbhM
TAOP dziesma: http://www.youtube.com/watch?v=27LFm9zHhp8