Jacob's Ladder (1990, Adrian Lyne; recenzija v2.00)
« previous entry | next entry »
Mar. 16th, 2009 | 01:25
Skan: Reverence - Infra-Code Of Perdition

Stāsts:
Īsumā - Vjetnamas kara veterāns ved vienkāršu, idillisku un dvēseliski siltu dzīvi - iet uz darbu pastā un tur, kā arī mājās, viņu sagaida mīlēta, rūpju un mīlestības pilna sieviete. Bet paralēli šai idillei ir vēl vairākas protagonista esības dažādos savas dzīves laika posmos un viņa šausmīgākie murgi nav vis sapnis - tas ir viņš pats! "The most frightening thing about Jacob Singer's nightmare is that he isn't dreaming."
Stāsts ir par cilvēka psihi un nāves uztveri, kura glīti savienota ar Austrumu un arī kristietības priekšstatiem par nāvi un pēcnāvi, dvēseles ceļošanu uz pēcnāves dzīvi. Stāstu var mēģināt sadalīt trijās daļās - trīs protagonista dzīves laika posmos, trīs realitātēs: dzīve ar sievu un trim bērniem; Vjetnamas karš, kura traumas atstājušas pamatīgu iespaidu uz trešo esību, kura ir dzīve ar citu sievieti, kuru iepazinis pēc kara un pēc tam, kad sieva viņu izmetusi no savas dzīves. Vēl var pievienot vienu atsevišķu, pastāvīgu, vienmēr līdzi esošu realitāti un prāta instanci: nāve. Pirmajā dzīves posmā protagonists ir mīlošs vīrs un tēvs 3(2) bērniem; karā - ierindnieks; trešajā - pamatposmā - pastnieks ar iepriekšējo posmu atmiņām. Bet šīs trīs filmas būtības nav saistītas vienotā hronoloģiskā ritējumā, t.i., nav tā, ka posmi cits citu secīgi mainītu, veidojot stāstījumu - Jacob's prāts filmā nepārtraukti šaudās pa šiem dzīves posmiem, izdzīvojot notikumus no jauna - vienu brīdi stāsts ir par pirmo posmu, pēcāk par trešo un tad par otro, bet tad kārtība mainās - stāsts par trešo posmu, tad pirmo un otro un pēcāk kārtība mainās atkal. Ar šādu struktūru filma rada apjukumu, sirreālisma izjūtu un rosina skatītājā sekošanu sev līdzi, lai izprastu un atrastu kopīgu skalu, pēc kuras definēt filmas laika ritējumu.
Kinematogrāfija:

Žanru kokteilis, Horror:

Runājot par kadrējumiem - pamatā filmā ir labi un vidēji labi izgaismotas vides/telpas, kuras zemapziņā un apziņā netiek asociētas ar šausmām, radot drošības ilūziju. Ja šim vizuālajam, mierīgajam atainojumam pieliekam klāt drāmu un sadzīvisku humoru, iegūstam relaksējošu vidi - tādu, kurā šausmām nav vietas. Bet - cilvēku veido ne tikai pozitīvais. Vēl ir personiskās šausmas - iekšējie dēmoni. Un ja tie manifestē sevi šajās gaišajās telpās, šausmas iegūst ārkārtīgi lielu potenciālu tieši tā pēkšņuma, reizē neizbēgamības dēļ.
Šī filma savā šķietami idilliskajā vidē ienes neizbēgamo - sevi un savus vienmēr līdzi esošos dēmonus, kuri šajā filmā manifestējas pēkšņos un dēmoniskos, abstraktos tēlos, kuriem piemīt nedabiskas kustības un kuri sevis atgādināšanai izmanto šķietami nepieklājīgi drošas vietas, tādējādi garantējot pēkšņumu un šausminošu pārsteigumu, kur baidīšanu nodrošina minētā novitāte (Horror radīšanas paņēmiens), skatu leņķi un protams, ka mūzika, kura šajā filmā ir tīkams darbs, veidots ar ambienci un sintezatoru, atstājot klišejisko orķestri otrajam, ja ne pat trešajam plānam.
To, kādēļ filma man tik ļoti patīk, var skaidrot ne tikai ar šo Silent Hill iedvesmojošo elementu klāstu, bet arī ar:

- pēc būtības neskaidrajiem kadrējumiem, kuros lietas skatāmas bez maz vai ar periferālo redzi, tādējādi šis redzētais/neredzētais atstāj vietu fantāzijai, kas, savukārt, ir ietekmīgs Horror radīšanas paņēmiens;
- labo, uzrunājošo aktierdarbu, kas jau bez dialogiem pauž daudz filmas dramatiskā smaguma;
- filmas viegluma un smaguma apvienojums ne tikai stāstā, bet arī kinematogrāfiski - saulainas vietas mijiedarbojas ar neizskaidrojamu šausmu pilnām, psiholoģisku tumšām vietām, radot šausminoši tīkamus, spēcīgus psihes kontrastus;
- notikumu vietām (slimnīcas, pamesta pilsētvide un deviņdesmito gadu Amerika);
- daudzās šausmu filmās izmantoto, šajā filmā radīto horror elementu;
- to, ka filma glīti prot apvienot dažādos kino žanrus, nodrošinot iedarbīgu vidi šausmām, kuras ilgi, ilgi pēc tam sēž prātā;
- u.c.

P.S. Šodien uzzināju jaunumu. Citēšu wikipedia:
"Variety magazine wrote that producer Alison Rosenzweig is at work with New Line Cinema on developing a remake Jacob's Ladder, with a possible release in 2010."
Nebūtu jau slikti - desmitajā gadā sola otro Silent Hill filmu un būtu arī interesanti tajā pat gadā redzēt remake filmai, kura iedvesmoja Silent Hill universu. Būtu interesanti par spīti tam, ka neciešu rimeikus. Bet, kas zina - ja nu šoreiz izdodas (naiva cerība).
Treileris:
http://www.youtube.com/watch?v=I0kW6xux
Citi video (SPOILERI!!! Zemāk esošo informāciju/video skatīties pēc filmas noskatīšanās!):
1. Ballītes aina: http://www.youtube.com/watch?v=bdqPXx38
2. Fan-made video (nerediģētai X-Ray ainai klāt pilnīgi pamatoti pielikta SH mūzika): http://www.youtube.com/watch?v=SXXbIOc9
Izdzēstās ainas:
1. Konflikts ar realitāti: http://www.youtube.com/watch?v=6krzUvx5
2. SH2 bez gala un malas: http://www.youtube.com/watch?v=HF_rd2YF
3. Silent Hillīga cīņa ar sevi: http://www.youtube.com/watch?v=EfMjoVYc
Ņemot vērā augstāk minēto, vērtējums:










