Fricis Bārda. Dzeja. Ambients.
Jan. 14th, 2009 | 11:22
Skan: Lustmord - Dreams Of Dead Names
Kamēr tautas prātā vājie absolūti bez jebkādas kritiskās un analītiskās domāšanas, un domāšanas kā tādas, demolēja savu maku, bija man iespēja baudīt savdabīgu priekšnesumu Jaunajā Rīgas teātrī:
“Vienots skaņdarbs balsij un koklēm. Izrāde, kuru tik pat labi varētu spēlēt pilnīgi tumšā telpā, jo šoreiz nozīme ir tikai skaņai. Tiem, kas kādreiz interesējies par ambiento mūziku (piemēram, Braienu Īno) vai sūfisma (mistiskā musulmaņu mācība) rituāliem, vai 20.gs. sākuma simbolisma transcendentālo dabu, viņiem visiem būs liels pārsteigums, ka ar to visu var satikties, klausoties Friča Bārdas dzeju un latviešu instrumentu – kokli.”
Sevi es pazīstu kā cilvēku, kuram dzeja vairāk vai mazāk vienaldzīga. Ir vien daži izņēmumi: klasiķi un līdzcilvēki, kuru dzeja satur nakti un dzīvību. Tātad, visnotaļ droši var teikt, ka man dzeja nepatīk – puķītes, rozītes un saulītes un visam pa vidu atskaņas. Banāli. Tā man šķiet. Kur nu vēl lai man patiktu dzeja no kaut kāda latviešu dzejnieka, kura darbi baroti skolas solos?!
Bet, vismaz virspusēji pazīstot sevi, viennozīmīgi varu apgalvot – Ambient mūzikas žanrs man pat ļoti iet pie sirds. Lai nu kā - tapu negaidīti uzcienāts ar šo izrādi un pēc citētās anotācijas nospriedu, ka varētu būt interesanti kaut vai pirmatklājuma, pirmbaudījuma dēļ. Šķita, ka priekšnesums būs tumsā, bet konkrēti to, kas un kā tur notiks, nespēju sev stādīt priekšā minētās nezināšanas dēļ.
Nonākot galā, konstatēju mazu, visnotaļ tradicionāli iekārtotu teātra telpu bez dekorācijām, bet ar četrām daiļām koklēm pretim augošajām skatītāju krēslu rindām; četriem beņķiem – katrs pie savas kokles; divām ūdens glāzēm pie divām koklēm. Un visu telpu piepildīja silta, nedaudz lakota koka smarža un starmešu gaismas, kuru ēnas uz sienām atdarināja gan kailus kokus, gan Friča Bārda dzeju. ( ... tālāk ... )
Sevi es pazīstu kā cilvēku, kuram dzeja vairāk vai mazāk vienaldzīga. Ir vien daži izņēmumi: klasiķi un līdzcilvēki, kuru dzeja satur nakti un dzīvību. Tātad, visnotaļ droši var teikt, ka man dzeja nepatīk – puķītes, rozītes un saulītes un visam pa vidu atskaņas. Banāli. Tā man šķiet. Kur nu vēl lai man patiktu dzeja no kaut kāda latviešu dzejnieka, kura darbi baroti skolas solos?!
Bet, vismaz virspusēji pazīstot sevi, viennozīmīgi varu apgalvot – Ambient mūzikas žanrs man pat ļoti iet pie sirds. Lai nu kā - tapu negaidīti uzcienāts ar šo izrādi un pēc citētās anotācijas nospriedu, ka varētu būt interesanti kaut vai pirmatklājuma, pirmbaudījuma dēļ. Šķita, ka priekšnesums būs tumsā, bet konkrēti to, kas un kā tur notiks, nespēju sev stādīt priekšā minētās nezināšanas dēļ.
Nonākot galā, konstatēju mazu, visnotaļ tradicionāli iekārtotu teātra telpu bez dekorācijām, bet ar četrām daiļām koklēm pretim augošajām skatītāju krēslu rindām; četriem beņķiem – katrs pie savas kokles; divām ūdens glāzēm pie divām koklēm. Un visu telpu piepildīja silta, nedaudz lakota koka smarža un starmešu gaismas, kuru ēnas uz sienām atdarināja gan kailus kokus, gan Friča Bārda dzeju. ( ... tālāk ... )
Pilns sakāmais | Komentēt (4 gab) | Add to Memories
I see stupid people
Jan. 14th, 2009 | 11:56
Skan: Lustmord - Pure
Jāpasaka man ar kaut kas par vakardienas peripētijām:
1) Tautas prātā vājie absolūti bez jebkādas kritiskās un analītiskās domāšanas, un domāšanas kā tādas, demolēja paši savu maku, bet prātā nedaudz stiprākie tikai pakratīja plakātus, kamēr prātā visvarenie ignorēja muļķības;
2)
1) Tautas prātā vājie absolūti bez jebkādas kritiskās un analītiskās domāšanas, un domāšanas kā tādas, demolēja paši savu maku, bet prātā nedaudz stiprākie tikai pakratīja plakātus, kamēr prātā visvarenie ignorēja muļķības;
2)
Pilns sakāmais | Komentēt | Add to Memories
UE sapnis
Jan. 14th, 2009 | 01:40
Skan: Lustmord - The Conflict Of Symbols
Vakar mājās mani pārsteidza seni draugi no Saldus. Rezultāts - tika skatīta filma Gin gwai 2 un dzerts čehu un krievu alus, runāts par krīzi un visādi citādi pavadīts vakars pēc teātra apmeklējuma. Visa starpā tika apspriestas un demonstrētas videospēles un atrādītas bradājumu bildes, kur visvairāk bija no Slokas. Varbūt šis kokteilis ietekmēja sapņoto, no kura atceros:
P.S.
Nu dikti glīši linkots raksts :D
Krēsla. Ierados Slokas graustā ar daļu no svētdien plānotās ekspedīcijas komandas un škrobējos, ka neesmu paņēmis savu LED Lenser. Iegājām plašā, betonētā telpā - zem kājām gruvešu kaudzes, no kuriem vislabāk ir saskatāmi pusķieģeļi un ķieģeļu fragmenti. Telpas otrajā galā ieraugu zemē mētājamies zeltā spīdošus aplīšus - tuvojos tiem un redzēju, ka tās ir Laimas šokolādes monētas kādu 10cm diametrā, 1992. gada ražojuma. Veselajiem iepakojumiem sekoja izmētātas dzeltenās follijas sliede, kurai sekojot, ieraudzīju vāveri, kura ēda šo padsmit gadus veco konditorejas izstrādājumu, aiz sevis atstādama šīs pēdas.
Paņēmu veselo rokās un saucu pēc vāveres. Tajā pat mirklī tā ar sparu uzleca uz manas rokas un ēda tajā turēto šokolādi. Ieskatoties ciešāk, redzēju, ka tā nav gluži vāvere, bet masīvi pūkains, paneglīts, vāverei līdzīgs radījums. Lai nu kā, laipni ļāvu šim radījumam turpināt cienāties.
P.S.
Nu dikti glīši linkots raksts :D
Pilns sakāmais | Komentēt (2 gab) | Add to Memories
Sapnis: UE + SH
Jan. 14th, 2009 | 02:50
Skan: Lustmord - Born Of Cold Light
Mēģinājums atminēties vairākus mēnešus vecu, spilgtu sapni.
Bija liela ēka, savā konfigurācijā levitējoša starp slimnīcu un skolu. Tās sienas rotāja krāšņi nolupušu krāsojuma un apmetuma raksts un atkailninātie metāla priekšmeti visapkārt dāvāja savu rūsu, kura dažviet tonēja apkārtni ap sevi, gluži vai uzstājīgi demonstrējot savu devīgumu. Bija neliels caurvējš, kurš neatlaidīgi ķēra pats savu sākumu, traucoties tukšajiem ēkas gaiteņiem
Segumu zem kājām klāja ierasta betona grīda. Bijām vairāki tur. Staigājām.
Drīz vien sajutu, ka man seko kāds grotesks tēls, aiz sevis mainot telpas - betona grīda transformējās par tērauda sieta grīdu, kurš atgādināja parastu, bet izturīgāku žogu, apmetums ieguva rūsas nokrāsu, bet rūsa kļuva par svaigu asiņu šaltīm. Sajūtot tuvojošos tumsu, ņēmos bēgt no šī neradījuma, pa ceļam raustot neskaitāmu slēgtu durvju rokturus, ar katru nākamo ļaujot neskaidrajam radījumam tuvoties man.
Beidzot sasniedzu kādas durvis, kuras pārmaiņu pēc bija vaļā un devos to sargātajā telpā pēc patvēruma. Šajā telpā atradu arī pārējos līdzgaitniekus un panisku baiļu mākti mēs sēdējām šajā klases telpā un apspriedām tālāko rīcības plānu.
Aiz durvīm bija jau kāds desmits šo neradījumu, kuru skaļās nelabi, dobji spiedzošās balsis lika atmest jebkādu domu par niecīgāko konfrontāciju ar šiem radījumiem. Vismaz man. Liku priekšā vienīgo izeju – jāsagaida ir laiks, kad gaisma izstaros tumsu, kad tumsa atkāpsies, līdzi ņemot savus groteskos, abstraktos radījumus.
Bet cilvēks, kurš stāvēja pie durvīm, bija citādās domās – neklausot manai gribai un notiekošā pārzināšanai viņš ar varu devās ārā un sagaidīja manis paredzēto galu savu...
Bet atlikušie turpināja būt iespiesti stūrī un gaidīt.
Segumu zem kājām klāja ierasta betona grīda. Bijām vairāki tur. Staigājām.
Drīz vien sajutu, ka man seko kāds grotesks tēls, aiz sevis mainot telpas - betona grīda transformējās par tērauda sieta grīdu, kurš atgādināja parastu, bet izturīgāku žogu, apmetums ieguva rūsas nokrāsu, bet rūsa kļuva par svaigu asiņu šaltīm. Sajūtot tuvojošos tumsu, ņēmos bēgt no šī neradījuma, pa ceļam raustot neskaitāmu slēgtu durvju rokturus, ar katru nākamo ļaujot neskaidrajam radījumam tuvoties man.
Beidzot sasniedzu kādas durvis, kuras pārmaiņu pēc bija vaļā un devos to sargātajā telpā pēc patvēruma. Šajā telpā atradu arī pārējos līdzgaitniekus un panisku baiļu mākti mēs sēdējām šajā klases telpā un apspriedām tālāko rīcības plānu.
Aiz durvīm bija jau kāds desmits šo neradījumu, kuru skaļās nelabi, dobji spiedzošās balsis lika atmest jebkādu domu par niecīgāko konfrontāciju ar šiem radījumiem. Vismaz man. Liku priekšā vienīgo izeju – jāsagaida ir laiks, kad gaisma izstaros tumsu, kad tumsa atkāpsies, līdzi ņemot savus groteskos, abstraktos radījumus.
Bet cilvēks, kurš stāvēja pie durvīm, bija citādās domās – neklausot manai gribai un notiekošā pārzināšanai viņš ar varu devās ārā un sagaidīja manis paredzēto galu savu...
Bet atlikušie turpināja būt iespiesti stūrī un gaidīt.
Apmēram šeit beidzās manas atmiņas par konkrēto sapni. Lieki minēt, ka tas ir būvējies uz Silent Hill un Urban exploration pamata.