debesis šovakar
uzvāru kafijas krāsā
tik šķidras un dumjas
tur, starp trīcošām
zvaigznēm un mākoņiem
skrien manas lodes
no pleca izšautas gaisā
tavas acis ir skumjas
grāmatas krītošas
kā no bēniņiem lejā
mēs esam onkuļi
garām ejošiem bērniņiem
iespļauti sejā