vakardiena bija viena notikumu pilna diena...
Tad nu par visu pēc kārtas.
Vakardien bija pirmā nodarbība ar instruktoru.Pa šaurām pārdaugavas ieliņām ar sliktu ceļa segumu un dažādiem pagriezieniem.Nebija jau sikti.Neliekas, ka čalis būtu histēriķis.Viss izdevās diezgan labi.Un ir dīvaini, ka sēžot pasažiera vietā tev pie kājām ir pedāļi, kuri paši spaidās o_O
Pēc nodarbības ar kājām čāpoju uz centru.Nedaudz izklaides izsekojot cilvēkus, nedaudz gaidīšanas.Sagaidīju Roberu.Aizgāju uz vienu autosskolas nodarbību.Un tad uz savu koledžu.Pirmais septembris 'n'shit.
Oficiālo daļu nosēdējām ar robertu pie zāles durvīm gudri runājot par lietām.Lol nē!Gvelzām muļķības...Tur arī pirmoreiz ieraudzījām čali, kurš ir pilnīgs spirita ļaunais dvīņubrālis.LIKE!TIEŠĀM!Tādi pat mati.Tāda pat bārdiņa.Tāds pats jewish deguns.Pat balss un kustības ir vienādas, par ģērbšanās stilu pat nerunājot!
Pēc tam pēc studentapliecības.Un tad jau gājām pagalmā, kurā bija atļauts lietot alhōlu.
Sapazinos ar grupas biedrenēm [jā...es jutos nedaudz neerti, kad izrādijās, ka manā grupā ir tikai divi čaļi un abi uz 1 septembri nav ieradušies].Izrādijās, ka pat ar vienas biedrenes brāli esmu sadzēris ziemā...Un izrādijās, ka viņš sāk studēt pirmajā kursā pie pasākumu organizētājiem.Izdzēru savus aliņus...Sapratu, ka risinās labas sarunas un varētu palikt.Sacīts, darīts.Sazvanījos un izdomāju palikt pie brō.
Tad nu turpinājās vakars.Pat aizgāju meitenēm līdzi iečekot vienu dzīvokli, kas sanāktu minūtes attālumā no skolas un par diezgan smieklīgu samaksu 4-istabu dzīvoklim.Dejoju [lol...tā to nosaukt nevar, bet labi] pie White Stripes - 7 nation army.
Sēdējām ar robertu uz trepītēm...Meitenes aizgāja prom.Sapratām, ka jāiet pie roberta mūziķiem.Sapazinos vel ar tiem [jo pārsteidzoši, ka viņiem grupā lielākā daļa ir čaļi].Un tā...Sarunas...Kā vārdā?...No kurienes?...Tādi bezjēdzīgi jautājumi, kurus nākamajā dienā tāpat neatcerēsimies.Lai gan nav tik traki.Par dažiem atceros faktus un dažiem sazīmēju vārdus...
Protams daudz jau to mākslinieku/pseidointelektuāļu tur ir. + roberta mūziķiem daži izskatās pēc tādiem izteiktiem emo...A ko padarīsi?
Tad nu sapratām, ka Robertam jātiek uz vilcienu.Ap kādiem pus23 tas laikam notika...Or sooo...Laika tabula tajā vakarā nebija mana stiprākā puse.Ar robertu gājām romantiskā pastaigā apcerot Rīgas nakts daili.riiiiiight.Šķīrāmies un es vel robertam iedevu savu mp3, lai jamam būtu ko paklausīties.Un tad mūsu ceļi šķīrās.Diezgan veiksmīgi arī nokļuvu pie toma, kur žagojos un ēdu griķus...
No rīta paēdu ūdeni un devos uz ievadlekciju, kas bija totāls waste of time, ja es būtu tur viens pats...Bet tā kā es biju ar robertu...not so bad.
Un laikam esmu atstājis uz cilvēkiem labu iespaidu, jo tipa...Sēžam, gaidam, kad sāksies lekcija.Zāle vel tāda pustukša un pietiekami daudz vietas.Man pienāk klāt meitene un -Ō!Vismaz kāda pazīstama seja!Var piesēst? Un man ir tāds o_O ooook...kas viņa tāda ir?Un tad es mēģinu izsecināt, jo tipa no manējiem nav...Moš no roberta mūziķiem, kuri mums netālu sēž...Beigās atcerējos, ka jamā bija no reklāmistiem un nedaudz vakardien sanāca pabazerēt, tieši pirms viņas promiešanas.To es protams neatceros, ka esmu no viņas atvadījies un nofeiloju paprasot cikos viņa vakardien aizvilkās prom.
Vel jau varētu stāstīt par daudzām lietām...par treknu čali, kurš centās ieskaidrot, ka viņš ir panks [resnie vienmēr ir kaitinoši]...par mūzikas diskusijām uz trepēm...par sliktas mūzikas atskaņošanu ar dažiem izņēmumiem.
A citādi...Manas kājas mani nogalina, jo šodien nenormāli sāp...
Un ak jā!Ir interesanti pavērot...Tipa kā cilvēkiem mainās uzvedības pēc dzersmes.Pālī lēkāj riņķī, šodien tā klusi sasveicinās un novēršas.Ha!
Labi...Turat rajonu, mazie!