šodien ar rūbenu atkal braucām uz jūru, atkal tāpēc, ka tā darījām jau pagāšgad, un iedzēram alu tajā pašā kafejnīcā pludmalē, kur bijām arī pagāšreiz. tā kā ne es, ne viņš nevarējām atcerēties, kas bija galvenās sarunu tēmas pagāšreiz, man likās ļoti bēdīgi, ka kaut kā visu aizmirstu un viss tā kā paskrien garām, iedomājos, ka vispār ir jāsāk vairāk pierakstīt lietas.

tātad, šodienas, iespējams, labākais hailaits bija tad, kad mat. gulēja manā virtuvē uz grīdas un pēkšņi paziņoja, ka I'm gonna lock myself in my room, write my autobiography and starve myself to death. un tad mēs ilgi runājām par skaistumu, viņš mēģināja uztaisīt svecīti uz manas grīdas, savukārt es jau kuro reizi apņēmos sākt izskatīties labāk, sakārtot savu virtuvi, kā arī savest kārtībā savas finanses.