es nesen sapratu, ka prezentācijas, diskusijas un jebkāda cita veida runāšanas ir my cup of tea. esejās es nespēju izteikties pietiekami labi, bet pat naratoloģijas prezentācijā bija ļoti labi rezultāti. neskatoties uz to, ka mēs ar naratoloģiju joprojām nesaprotamies.
vēl man saplīsa zābaki, bet nav laika iet atrast citus, tāpēc nēsāju savus mauku kerzus (zābaki ar grandiozi spēcīgiem papēžiem, kas izskatās pēc tādiem zābakiem, ko varētu nēsāt vieglas uzvedības sievietes).
un vēl mani tikko piemeklēja viegla panika, jo man nav ne jausmas, kā es varu aprēķināt nepieciešamo vērtējumu naratoloģijai. āāāh, tāda pazemojoša sajūta, man nepatīk kaut ko nerubīt.
dienas ieraksts nu ir galā, atpakaļ pie Disgrace. visnotaļ interesanta grāmata par izvarošanu un dzīvnieku tiesībām DĀR pēc aparteīda, es pārstāju lasīt uzmundrinošu literatūru jau sen.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: