iespējams, mans vienīgais politiskais posts šogad.
reizēm rodas jautājums, diez, cik ļoti mēs paši - cik nu daudz var runāt par mums kā par tautu - vispār gribam, alkstam un novērtējam brīvību, ja ir tik viegli pārmest kažoku uz otru pusi visos svarīgajos principos. paši savu brīvību ieguvuši ar citu valstu palīdzību, ievēlam ĀM, kas balso pret citas valsts brīvību, kura, lai arī pilnīgi citā situācijā, tomēr arī piedzīvo līdzīgas problēmas. un tā visa nenormālā viedokļu maiņa pēc vēlēšanām, nu, kas tā par lietu. brīvība tikt ievēlētiem un brīvība izvēlēties atbildīgi, nu, tās ir lietas, kas ir jānovērtē, kaut vai salīdzinājumā ar to, kas notiek Krievijā.