Koknese, neveiksmīga stopēšana mājās, milzīgs lietus un glābšanās zem random jumtiem pa ceļam, trīs dažādi rīgas krogi un konstanti slapji mati, un no Piena mājās var atriteņot 40 min laikā. tiesa, nokāpjot no riteņa, baigi trīc kājas. sen tā nebija bijis, kaut kas nav riktīgi ar šo riteni. vai arī tā nemitīgā lēkāšana augšup lejup pa ietvēm, tā kājas netrīc pat pēc izbraukšanas cauri visai Amsterdamai.
un vēl ir īpatnēji tas, ka mājās esmu tieši nedēļu, bet kaķi līdz šim tā arī neesmu satikusi.
daudz bēdīgu sarunu un mazliet nospiedoša sajūta, blame it on the rain. laiks pārmaiņām.