par kleitām
uz 12. klases pseido-žetonvakaru nopirku tādu smuku kleitu pelēkā krāsā ar melnām strīpām. toreiz bija baigi labā, ļoti patika un labi izskatījās, etc. pēc kāda laika sāku nopietnāk vilkt šo pašu kleitu, līdz viendien secināju, ka bāc, nevaru aiztaisīt rāvējslēdzēju. mēģināju visādi, pat dažādus krūšturus un visādas mistiskas kombinācijas pamēģināju, bet nekādi. gribēju jau mest kleitu ārā, sak, ja reiz es pārāk resna paliku, nu tad ej ieskrieties, bet kaut kā tā kleita tik ļoti patika, ka nesadūšojos izmest. šodien atkal pamēģināju, jo vilkt uz teātri burtiski vispār nav ko. un protams, tagad viss ir labi. der un izskatās normāli, un ej tu sazini, kas tur pie vainas. vienīgās svara un izmēru izmaiņas, kuras varu redzēt, ir uz lielāko pusi, tā ka viss ir vēl jo jocīgāk.

bet ko tur daudz, mēs šovakar ar mincīšiem uz ''Vectēvu''. apnicis mazliet dzīvot teju tikai pa vakariem un naktīm, bet šodien bija ļoti skaista pēcpusdiena ar sauli pa stikla durvīm, istabas kārtošanu un drēbju savākšanu, un viss ir forši. atkal mīlu cilvēkus, pasauli un sevi tajā, tik maz man vajag līdzsvaram.