un ir jau tas brīdis pienācis, kad ir ērti klusēt un vienkārši klausīties pink floyd, zīmēt ideālās pilsētas un salīdzināt Bībeles tulkojumus, viņš man lasa priekšā ivritā, es viņam rādu visādas vietas kartē, un vairs nesaprotu, no kā tik ļoti baidījos. rīt gribu nopirkt biļetes mājās un uz Ženēvu, mājās gribu braukt 21. aprīlī, bet pie brāļa martā. kā izrādās, septiņi mēneši ir ilgs laiks, un man gribas satikt brāli. visi mazie tīkliņi pa visu pasauli, vai ne.

un vēl - dārgie cibiņi, vai kāds no jums augusta vidū/beigās plāno būt Berlīnē? pamazām plānoju savu vasaru.