traks, traks laiks. vakar CocoRosie bija satriecošas, es nemaz nezināju, ka tā viena māsa ir tik nenormāli piemīlīga, turklāt, kā izrādās, gandrīz visi, kuriem es ieminējos par šo koncertu, zina viņas. koncertā jau atkal pārliecinājos, ka CocoRosie ir tik neparasta grupa, jo viņas samet vienā katlā visdažādākās lietas un tas tiešām izklausās labi, nevis biedējoši vai jocīgi, un viņām piemīt tā burvīgā spēja radīt patīkamu noskaņu. tā, ka viss būs labi. bija visādas dziesmas, lielākoties, protams, no jaunā Grey Oceans, bet bija arī Animals un citas pavecākas dziesmas. tiesa, diemžēl nebija Beautiful Boyz, bet (vismaz mana) koncerta kulminācija bija Turn me on. un pēc tam visi pamazām izklīda, bet tur sākās disenīte, un mēs nodejojām vēl kādu stundu vismaz, un viena no māsām, tā piemīlīgā, arī ik pa brīdim ieklīda kaut kur pūlī. tik ļoti.. vienkārši un amsterdamiski.
cita starpā es bastoju skolas helovīnbaļļuku, jo šādi pasākumi ir baudāmi tikai tad, ja pats esi kunga prātā, bet tam vairs nav naudas un vēlmītes, tāpēc es tagad beidzot iešu gulēt, jo rīt jābrauc uz radio komunikācijas kursa ietvaros. bet vispār.. ah. tikko iepazinos ar kāda konkrēta cilvēka labāko draudzeni, kas, pie velna, visiem ir ar tām labākajām draudzenēm. jāsaka, es esmu pilnīgs pretstats viņai, laikam tā ir laba zīme. un vēl es kārtējo reizi esmu pilnīgi beznaudas, nezinu, pašas bezatbildība vai vienkārši tas, ka nevar visu laiku tikai ēst ķīniešu nūdeles un gulēt guļammaisā, t.i., gribas taču iekārtoties, un tas nu nemaz nav viegli, ja joprojām trūkst daudz lietu. ja sanāks, rīt ceru iet meklēt darbu. tiesa, tas būtu šōrtkats uz pilnīgu prāta zaudēšanu, jo tad laika vairs nebūtu vispār nekam, jo jāmācās ir tiešām daudz un.. nu jā. nolāpītā studenta dzīve, ha.