mans miegs ir atkarīgs no daudziem blakusapstākļiem, iemigšana vairs nav lielākā problēma, toties palikšana miegā līdz modinātājam 6:05 gan. pēdējā laikā arvien biežāk pamostos nakts vidū ar nesakarīgām domām galvā, šonakt man pēkšņi sāka sāpēt vēders un es sāku domāt par aklo zarnu (skaidra lieta, ka vēdersāpes no pavisam kā cita, bet nakts vidū doma par aklo zarnu un attiecīgi tās iespējamu plīsumu nez kāpēc sāka likties ļoti reāla). nez kāpēc vienā brīdī aizrāvos ar ideju pameklēt dziesmās tekstus par miegu, Bobs Dilans, piemēram, dziesmā Workingman's blues#2 dzied, ka sleep is like a temporary death, grupai The Cardigans ir skaista dziesma No sleep, kur viņa dzied If God passed a mic to me to speak/ I'd say stay in bed, world/ Sleep in peace, savukārt Jana Hunter ir sarakstījusi ļoti, ļoti skaistu dziesmu Sleep, kur ir vārdi Sleep, sleep, the night is through/all of your demons are coming to you , kas mazliet sasaucas ar to Antony&the Johnsons dziesmu You are my sister (Each night I'd ask for you to watch me as I sleep/I was so afraid of the night), savukārt Great Lake Swimmers vienā savā dziesmā dzied par to, ka Sleep is the only way sometimes/ To live in a perfect world. un visskaistākā šūpuļdziesma, ko esmu dzirdējusi, ir Smashing pumpkins dziesma Farewell and Goodnight, kur Billijs dzied Goodnight, to every little hour that you sleep tite/ May it hold you through the winter of a long night/ And keep you from the loneliness of yourself

tā lūk. tad, kad man vajag darīt kaut ko produktīvu, es aizraujos ar muļķībām